Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija (EK) šomēnes nāca klajā ar plānu, kā Eiropas Savienību jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, pirmkārt jau dabasgāzes.
ĪSUMĀ:
- Eiropas Komisija cer līdz gada beigām par divām trešdaļām samazināt ES pieprasījumu pēc Krievijas dabasgāzes
- ES atteikšanās no Krievijas dabasgāzes varētu paātrināt bloka pāreju uz zaļākas enerģijas izmantošanu
- Vācija, Francija, Itālija un Nīderlande nolēmušas paātrināt pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu
- Beļģija atliks ieceri pilnībā atteikties no atomenerģijas
Eiropas Komisija cer līdz gada beigām par divām trešdaļām samazināt ES pieprasījumu pēc Krievijas dabasgāzes
Plāna mērķis būs dažādot dabasgāzes piegādes, paātrināt atjaunīgo gāzu, piemēram, biometāna ieviešanu un aizstāt dabasgāzi siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā. EK cer, ka tādējādi līdz gada beigām ES pieprasījumu pēc Krievijas dabasgāzes izdoties samazināt par divām trešdaļām.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone atzina, ka nebūs vienkārši īsā laikā samazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, taču tas neesot neiespējami.
“Eiropai šis ir pagrieziena punkts. Šeit valda stingra vienprātība, ka mums pēc iespējas drīzāk ir jāizbeidz atkarība no Krievijas energoresursiem. Ir skaidrs, ka tas būs milzīgs izaicinājums, bet mēs to varam paveikt. Vairāk nekā 40% Eiropā patērētās dabasgāzes nāk no Krievijas, tie ir aptuveni 155 miljardi kubikmetru gadā,” pastāstīja Simsone.
Lielākā daļa no šīs gāzes tiekot piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc to nevar aizstāt vienā dienā.
“Bet mēs ticam, ka varam palielināt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes par aptuveni 50% gadā. Patiesībā sašķidrinātās dabasgāzes piegādes jau tagad ir pieaugušas nozīmīgi, sevišķi no Savienotajām Valstīm. Tas mums ļoti palīdzēja šajā ziemā. Mums ir labi kontakti arī ar citiem uzticamiem partneriem, ar dažiem no kuriem mums ir cauruļvadu savienojumi,” Simsone sacīja intervijā ASV telekanālam CNN.
ES atteikšanās no Krievijas dabasgāzes varētu paātrināt bloka pāreju uz zaļākas enerģijas izmantošanu
Kā iespējamos alternatīvos dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājus Simsone min Norvēģiju, Azerbaidžānu, Alžīriju, ASV, Ēģipti un Kataru.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka ES atteikšanās no Krievijas dabasgāzes paātrinās bloka pāreju uz zaļākas enerģijas izmantošanu.
“Ir uzstādījums, ka līdz gada beigām par divām trešdaļām būtu jāmazina ES importētās gāzes apjoms no Krievijas. Protams, lai to izdarītu tik straujā tempā, ir daudz runu par to, kādā veidā gāzes piegādes tiks diversificētas no citām valstīm gan pa cauruļvadiem, gan sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Bet vienlaikus ir daudzi pasākumi, kas ir tiešā veidā saistīti arī ar zaļo kursu, atjaunojamās enerģijas straujāku izvēršanu un energoefektivitātes pasākumiem,” skaidroja Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka šādā lēmumā nav pretrunas, jo
gan uzstādījums par to, ka ES virzās prom no Krievijas fosilajiem energoresursiem, gan uzstādījums par zaļo kursu iet vienā virzienā.
“Atšķiras tikai laika rāmis, jo attiecībā uz Krieviju mums ir jārīkojas ļoti ātri, bet zaļais kurss ir plāns uz desmitgadēm ar mērķi 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti. Bet virzība principā ir vienā virzienā,” norādīja Dombrovskis.
Vācija, Francija, Itālija un Nīderlande nolēmušas paātrināt pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atsevišķas ES dalībvalstis ir nolēmušas paātrināt pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu Krievijas dabasgāzes patēriņu.
Bloka lielākās dalībvalsts Vācijas valdība paziņojusi, ka ievērojami palielinās atbalstu saules paneļu uzstādīšanai un vēja parku izveidei, lai jau līdz 2030. gadam panāktu, ka 80% valstī patērētās elektroenerģijas būtu saražota no atjaunojamiem energoresursiem. Savukārt līdz 2035. gadam jāpanāk, ka no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota visa Vācijā patērētā elektroenerģija.
Vācijas valdība arī nolēmusi līdz 2026. gadam atvēlēt 200 miljardus eiro klimata aizsardzībai. Šos līdzekļus plāno novirzīt elektroauto uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšanai un rūpniecības modernizēšanai.
Pašreiz ES prezidējošās dalībvalsts
Francijas valdība vēlas līdz 2027. gadam pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes un naftas importa,
tāpēc tā ir nolēmusi pārtraukt subsidēt jaunu gāzes apkures sistēmu uzstādīšanu dzīvojamās ēkās, tā vietā palielinot atbalstu siltumsūkņu un biomasas apkures katlu uzstādīšanai.
ES trešās lielākās ekonomikas Itālijas valdība ir devusi zaļo gaismu sešu jaunu sauszemes vēja parku būvniecībai, bet drīzumā Itālijas dienvidu piekrastē tiks pabeigts pirmais vēja parks Vidusjūrā. Uzņēmums, kas īsteno šo projektu, Sicīlijas piekrastē gatavojas uzbūvēt milzīgu peldošu vēja parku, kas spēšot saražot elektrību 3,4 miljoniem ģimeņu un radīšot simtiem darbavietu.
Nīderlande tuvākajos gados palielinās jūras vēja parku būvniecību, lai līdz 2030. gadam dubultotu to jaudu.
Beļģija atliks ieceri pilnībā atteikties no atomenerģijas
Savukārt Nīderlandes kaimiņvalsts Beļģijas valdība paziņojusi, ka līdz 2035. gadam atliks ieceri pilnībā atteikties no atomenerģijas. Līdzšinējais plāns paredzēja līdz 2025. gadam slēgt abas valstī esošās atomelektrostacijas. Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro valdības lēmumu pamatoja ar nepieciešamību stiprināt valsts neatkarību no fosilajiem kurināmajiem ģeopolitiski neskaidrā laikā.
Arī Polija, kas pašlaik aptuveni 70% patērētās elektrības saražo no akmeņoglēm, domā par atomenerģijas izmantošanu. Varšava plānoja elektroenerģijas ražošanā akmeņogles aizstāt ar dabasgāzi, kas lielākoties būtu jāimportē, tostarp no Krievijas. Taču tagad Polijas valdība lielākas cerības liek uz valstī plānoto pirmo atomelektrostaciju, kas varētu sākt darboties 2033. gadā.
