Šī nav sankciju septītā kārta, bet vairāk sankciju uzturēšanas un saskaņošanas pakete. Tajā ir arī stingrākas ziņošanas prasības par sankcijām pakļauto personu līdzekļu iesaldēšanu, pastiprināta divējāda lietojuma un augsto tehnoloģiju eksporta kontrole. Piemēram, Eiropas Komisija (EK) plāno aizliegt eksportēt uz Krieviju asaru gāzi, pirkstu nospiedumu tinti, policijas ķiveres un vairogus, kā arī ūdensmetējus, ko var izmantot pret cilvēkiem, – tā vismaz liecināja projekts, ko redzējuši žurnālisti.
ES augstais pārstāvis Žuzeps Borels arī noraidīja Ungārijas premjera Viktora Orbāna pārmetumus, ka sankcijas vairāk kaitē pašai Eiropai nekā Krievijai.
Borels sacīja: "Daži Eiropas līderi ir teikuši, ka sankcijas bija kļūda. Nu, es nedomāju, ka tā bija kļūda. Tas mums bija jādara, un mēs turpināsim to darīt. Daži cilvēki saka, ka, piemēram, naftas aizliegums ir palielinājis naftas cenu. Bet apskatiet cenu grafiku. Kopš mēs pieņēmām naftas aizliegumu, cenas arī ir samazinājušās."
Papildus ierobežojošajiem pasākumiem ministri izvērtēja arī plānus palielināt militāro palīdzību Ukrainai, un viņus arī uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
