Saskaņā ar tirdzniecības un sadarbības līgumu, kas nosaka attiecības pēc breksita, Briselei un Londonai ir jāvienojas par ikgadējām zivju kvotām, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējību. Nevalstiskās organizācijas gan šo vienošanos nosodījušas, jo puses vadoties pēc īstermiņa komerciālām interesēm.
ES vides un zvejniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs paziņojis, ka noslēgtais darījums “attiecas uz visām dalītajām un kopīgi pārvaldītajām zivsaimniecībām Eiropas Savienības un Lielbritānijas ūdeņos un ir balstīts uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem”.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas vienošanās panākta tajā pašā laikā, kad Lielbritānija parakstījusi atsevišķu vienošanos par zivju kvotām ar Norvēģiju. Šī valsts, kas nav Eiropas Savienībā, arī risina sarunas ar Briseli par nozveju.
Lai gan jautājums par kvotām tagad ir atrisināts, joprojām turpinās domstarpības starp Lielbritāniju un Franciju par zvejošanas licencēm.
