Tāpat Brisele aktīvi palīdz nogādāt Ukrainā ražotās preces, it sevišķi lauksaimniecības produkciju, pie tās saņēmējiem citās valstīs, vienkāršojot prasības ukraiņu tālbraucējiem.
Pagaidu atteikšanās no visām muitas nodevām un kvotām palīdzēs vismaz daļai Ukrainas ražotāju gūt papildu ienākumus. Tas ir svarīgi, jo Ukrainai šobrīd ir ļoti nepieciešami līdzekļi.
ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka šādi rīkoties lūdza Ukrainas valdība. Kopš 2016. gada starp Ukrainu un Eiropas Savienību darbojas brīvās tirdzniecības līgums, kas palīdzēja dubultot tirdzniecības apjomus. Tomēr pašreizējais karš būtiski traucē gan preču ražošanai, gan to piegādei.
Dombrovskis norādīja, ka šādi pasākumi iepriekš ES nav bijuši īstenoti un to mērogs ir bezprecedenta. Viņš uzsvēra, ka kopš Krievijas agresijas sākuma ES par prioritāti izvirzīja Ukrainas ekonomikas uzturēšanas nozīmību, jo tas ir būtiski, lai palīdzētu tai uzvarēt šajā karā, kā arī sekmētu valsts atgūšanos tad, kad karš būs beidzies.
Viņš uzsvēra, ka šie pasākumi tieši palīdzēs Ukrainas ražotājiem un eksportētājiem, kā arī dos spēcīgu signālu, ka ES darīs visu, lai Ukrainai palīdzētu laikā, kad tai palīdzība ir nepieciešama.
Kopš ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības zonas stāšanās spēkā 2016. gadā divvirzienu tirdzniecības vērtība ir dubultojusies. ES pēdējo septiņu gadu laikā Ukrainā ieguldījusi 20 miljardus eiro.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
