Eiropas Savienības un ASV nesaskaņas sākās jau 2004.gadā. Tolaik gan "Airbus" gan "Boeing" saņēma valsts atbalstu jaunu lidaparātu izstrādei un ieviešanai tirgū, bet abas puses nespēja vienoties par konkurences nosacījumiem.
No tiesvedības pie sadarbības
ASV vērsās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Eiropas Savienību, apgalvojot, ka eiropiešu ražotais "Airbus" spējis konkurēt ar amerikāņu "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem. Savukārt Eiropa vainoja amerikāņus, un strīds vainagojās ar milzīgiem eksporta tarifiem, kas abām pusēm ir izmaksāja miljardiem eiro.
Vienošanās par tirdzniecības nesaskaņu mazināšanu palīdzētu ASV aviobūves uzņēmumam "Boeing" un Eiropas "Airbus". Tas sniegtu atvieglojumu vairākām citām nozarēm, ko skārusi abpusēja muitas tarifu piemērošana.
"Šī vienošanās patiesi ļauj pāršķirt jaunu lapaspusi mūsu attiecībās, jo pēc gandrīz 20 gadiem mēs pārejam no tiesvedības pie sadarbības. Tas ir ilgākais tirdzniecības strīds PTO vēsturē.
Es labi atceros, ka viss sākās, kad es februārī saņēmu pirmo telefona zvanu no prezidenta Baidena un tad mēs kopīgi nolēmām atrisināt šo problēmu," vēsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Pieci gadi sarunām
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš sarunās pārstāvēja Eiropas Savienību norāda, ka tuvākajos gados varētu rast tādu risinājumu, kas ļautu tarifus atcelt pavisam.
“Mēs vienojāmies par šo sadarbības ietvaru un to, ka mēs veidojam darba grupu, kas strādās pie civilo lidmašīnu būves jautājumiem, un esam vienojušies uz pieciem gadiem apturēt šos savstarpējos tarifus, un var ar diezgan lielu pārliecību teikt, ka šie pieci gadi būs pietiekami ilgs laiks, lai šī sadarbības ietvara rezultātā varētu lemt par atteikšanos no potenciālajiem tarifiem.”
Ar iepriekšējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu Eiropai nebija izdevies vienoties par „Boeing” un „Airbus” subsīdiju strīda izbeigšanu, jo katra puse apgalvoja, ka tai ir taisnība, bet otra rīkojas prettiesiski.
Miljardiem vērti tarifi
Pasaules Tirdzniecības organizācija atzina, ka kompānijas ir saņēmušas neatļautu atbalstu, kas lielākoties izpaudās kā dažādas nodokļu atlaides. PTO arī atļāva abām pusēm piemērot kompensējošos mehānismus, lai atgūtu zaudējumus.
ASV paaugstināja ievedmuitas tarifus ne tikai Eiropas Savienībā ražotajām lidmašīnām un to sastāvdaļām, bet arī franču un vācu vīniem un ievārījumam, spāņu olīvām, ka arī kafijai, alkoholam, sieriem un cūkgaļai.
ASV ieviestās importa nodevas veido 6,3 miljardus eiro gadā, bet Eiropas nodevas Amerikas precēm veido aptuveni 3,3 miljardus eiro gadā.
Ķīna izmanto iespēju
ASV tirdzniecības pārstāve Katrīna Tai neslēpa, ka Eiropas Savienības un ASV vienošanās var atstāt arī ietekmi uz Ķīnu, kas plaši subsidē savu lidmašīnu būvniecības nozari.
"Gandrīz divdesmit gadus mēs esam mēģinājuši viens otru piežmiegt. Mēs cīnījāmies viens pret otru par konkurences nosacījumiem starp mūsu nozarēm. Kamēr mēs bijām iesaistīti šajā cīņā, citi ir izmantojuši iespēju, lai izveidotu savas industrijas. Bet mēs bijām pārāk aizņemti savstarpējā cīņā, lai pievērstu tam uzmanību."
Abām pusēm tiekoties nolemts arī veidot kopīgu Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, lai nostiprinātu līderu pozīcijas starptautiskajā tirgū, īpaši laikā, kad arvien lielāka konkurente kļūst Ķīna.
Eiropu tajā pārstāvēs divi EK priekšsēdētājas izpildvietnieki – Valdis Dombrovskis un Margrēte Vestagere. Pirmais sarunu temats šajā padomē būs pusvadītāju pieejamība pasaulē. Pieprasījums pēc šīm detaļām strauji aug, un piedāvājums netiek līdzi.
