Paredzams, ka palīdzība Ukrainai un plāni par nākamo, jau devīto sankciju paketi pret Krieviju, kurai vajadzētu attiekties arī uz Baltkrieviju, būs vieglāki jautājumi nekā enerģijas cenas un gāzes cenu griestu noteikšana gāzei.
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka gāzes iepirkuma cenas varēs pazemināt tikai tad, ja Eiropas Savienības valstis rīkosies kopā.
Pašlaik gan Latvija, gan citas valstis lielākoties cīnās ar pašreizējās situācijas sekām, nevis cēloņiem. Kariņš arī atbalstīja pretrunīgi vērtēto ideju noteikt gāzes cenu griestus.
"Šobrīd Vācija iebilst – redzēsim, kā tas attīstās. Ja, neraugoties ne uz ko, noteiktu cenu, par kuru neviens nepārdod gāzi, mēs sevi iešautu kājā un mums Eiropā vispār nebūtu gāzes. Bet, es atvainojos, neviens nav tik stulbs. Tas, ko piedāvā Eiropas Savienība, ir ceļš, pa kuru virzīties. Vēl ne gatavo risinājumu, bet ceļu," stāsta Kariņš.
"Ko tas nozīmē? Pirmkārt, runāt ar mūsu uzticamiem partneriem – Norvēģiju, ASV, citiem. Par to, kādā veidā viņi, iespējams, varētu nedaudz samazināt savu peļņu, tādā veidā palīdzot stratēģiskajiem partneriem Eiropā. Tas ir izdarāms!
Un tie, kas argumentē, ka tas tūlīt visu izpostīs… Domāju, ka tas ir, maigi izsakoties, populisms. Neviens neko tik trulu nepiedāvā."
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumos ir "maigāks" piedāvājums – noteikt gāzes cenu svārstību apgabalu. Tomēr 15 dalībvalstis vēlas, lai gāzes cenai tiktu noteikti griesti. Tam galvenokārt iebilst Vācija un Nīderlande – tāpēc par to solās būtu lieli strīdi, jo atšķirība ir detaļās.
Francija vēlas panākt, lai visā Eiropā gāzes cenu izņemtu no elektrības cenas aprēķināšanas, līdzīgi kā tika atļauts Spānijai un Portugālei.
Tas ir tā sauktais Ibērijas risinājums, bet jāņem vērā, ka Spānijā un Portugālē gāzi maz izmanto elektrības ražošanā.
"Gāzes cenu ierobežošanas mehānismi un nošķirt gāzes cenu no elektrības cenas, kā tas tika panākts Spānijā un Portugālē, un kopīgi Eiropas gāzes iepirkumi, kas ir patiesi efektīvi," Francijai vēlamo modeli ieskicē šīs valsts prezidents Emanuels Makrons.
"Kā mēs varētu ierobežot gāzes cenas, galvenokārt cenu lēcienus un Krievijas manipulācijas? Šeit uz galda ir divi modeļi. Viens ir vairumtirdzniecības līmenī, un otrs daļēji atdala gāzi no elektroenerģijas cenām," vēsta Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
ES dalībvalstu premjeri uzskata, ka EK priekšlikums vēl nav līdz galam izstrādāts. Par citām lietām – kopējiem iepirkumiem un solidaritātes līgumiem, lai varētu savstarpēji izpalīdzēt, ja kāda valsts ziemā piedzīvotu gāzes trūkumu, – tik lieli šķēpi netiek lauzti.
"Tas būs ļoti grūti, bet ir svarīgi šodien vai rīt nosūtīt skaidru signālu, ka mēs esam gatavi rīkoties kopā, lai panāktu pozitīvu rezultātu – tas ir svarīgi mājsaimniecībām un biznesiem visā Eiropas Savienībā," uzsver Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
