Šī tikšanās, kas notika ceturtdien, un piektdienas samits ir ļoti nozīmīgi, jo ceturtdien pirmo reizi kopš Krievijas vispārējā iebrukuma Ukrainā tik augsta līmeņa amatpersonām bija iespēja tieši un nepastarpināti klātienē savstarpēji pārrunāt visus būtiskos jautājumus, kas saistīti gan ar Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu Ukrainai, gan arī citās jomās, kā humānā palīdzība, enerģētika.
Kā zināms, šobrīd ir pieņemta 18 miljardu eiro vērta makrofinansiālā palīdzības programma šim gadam Ukrainai, un pirmie 3 miljardi jau ir izmaksāti. Kopumā šī Eiropas Savienības palīdzība sedz aptuveni pusi no Ukrainas finanšu nepieciešamībām šim gadam, taču sadarbībā ar citiem finanšu donoriem plānots finansēt visas vajadzības.
Kopumā atbalsts, kas līdz šim Ukrainai ir bijis pieejams kopš Krievijas kara sākuma, no ES, tās dalībvalstīm un Eiropas finanšu iestādēm sasniedz aptuveni 50 miljardus eiro.
Taču tā ir tikai viena daļa no Ukrainas vajadzībām. Ceturtdien sarunās Kijivā skarti arī jautājumi, kas saistīti ar Ukrainas atjaunošanu.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis bija starp tiem 16 komisiāriem, kas ceturtdien apmeklēja Kijivu, tikās ar Ukrainas premjeru un finanšu ministru.
Dombrovskis norādīja: "Attiecībā uz Ukrainas rekonstrukciju jau ir izveidota koordinācijas platforma uz G7 bāzes, kas pie šiem jautājumiem strādā. Šis [nepieciešamo] līdzekļu apjoms tiešām ir milzīgs. Pirms laba laika, ja nemaldos septembrī, bija Pasaules Bankas novērtējums par aptuveni 350 miljardiem dolāru, bet jāsaka, ka postījumi aizvien turpinās. Krievija turpina gan bombardēt Ukrainas kritisko infrastruktūru, gan dzīvojamos rajonus.
Faktiski ar katru dienu šis apjoms diemžēl tikai pieaug, tā ka tas prasīs ļoti nopietnu līdzekļu mobilizāciju starptautiskajā līmenī, protams, tas prasīs arī privātā sektora iesaisti.
Mēs strādājam pie tā, ka šai Ukrainas rekonstrukcijai varētu tikt novirzīti arī konfiscētie Krievijas aktīvi, tajā skaitā Krievijas valsts aktīvi."
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs ceturtdien atkārtoti apliecināja gatavību divu gadu laikā izpildīt visus mājasdarbus, kas būtu darāmi, lai pielāgotos visām ES prasībām. Savukārt EK prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien uz tiešu jautājumu par iestāšanās termiņu konkrētu gadu nepieminēja. Leiena atzīmēja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik raiti notiek visi šie sagatavošanās darbi un katrai valstij šis process var atšķirties. Leiena arī ļoti uzteica to, cik labi organizēts ir Ukrainas valdības darbs, arī digitalizācijas augsto pakāpi, ir pieejami daudz vajadzīgo datu, un šī informācija ļauj sekot līdzi, kā Ukrainai sokas reformu procesā.
Kopumā tika solīts viss nepieciešamais atbalsts no EK puses arī turpmāk. Ceturtdien atkārtoti tika uzsvērts, ka ES visos iespējamajos veidos atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams – gan lai palīdzētu Ukrainai šajā ārkārtīgi smagajā periodā, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, gan palīdzētu tai ceļā uz ES.
Leiena un ES Padomes prezidents Šarls Mišels piektdien plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ukrainas prezidents samita priekšvakarā aicināja nodrošināt viņa valstij konkrētas izredzes iestāties blokā.
“Es ticu, ka Ukraina ir pelnījusi jau šogad sasniegt iestāšanās sarunu sākumu,” Zelenskis norādīja ikvakara videouzrunā. Tālāka integrācija savienībā sniegšot ukraiņiem enerģiju un motivāciju cīnīties par spīti jebkādiem šķēršļiem un draudiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
