Straujo degvielas cenu kāpumu izjūt ne tikai Latvijā. Plānāki maciņi šī iemesla dēļ kļūst arī vairāku citu Eiropas valstu iedzīvotājiem, cenām kāpjot par vairākiem desmitiem procentu un sasniedzot tuvu 2 eiro litrā vai pat pārsniedzot tos.
Diskusijas par enerģijas cenām turpinās arī ES Savienības līmenī. Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs pirms šonedēļ notikušās Eirogrupas sanāksmes norādīja, ka bloka finanšu ministri vēlas palielināt bloka patērētāju un uzņēmumu aizsardzību pret paaugstināto enerģijas cenu ietekmi.
„Acīmredzot ir jāatbalsta mājsaimniecības, kuras visvairāk ietekmē gāzes un degvielas sadārdzinājums. Mēs vēlamies mērķtiecīgu aizsardzību uzņēmumiem, kurus visvairāk skar Ukrainas kara sekas, tiem, kas patērē daudz gāzes, vai tiem, kas ir pakļauti Krievijas tirgum. Šodien mēs apskatīsim, kuri instrumenti ir vispiemērotākie. Esmu lūdzis komisāri Margrēti Vestageri ierasties un iepazīstināt ar visiem instrumentiem, kas būs pieejami valstīm, lai aizsargātu uzņēmumus, kurus visvairāk skārušas šīs jaunās ekonomiskās situācijas sekas,” norādīja Lemērs.
Steidzot nodrošināties ar degvielu pirms vēl lielāka cenu kāpuma, rindas pie degvielas uzpildes stacijām bija manāmas daudzviet.
Rumānijā protestē
Viens no piemēriem – Rumānija. Galvaspilsētā Bukarestē pirms nepilnas nedēļas tūkstošiem cilvēku stāvēja milzīgās rindās un dažas stacijas pat palika bez benzīna. Cena toreiz uzkāpa līdz vairāk nekā 1,62 centiem litrā par benzīnu, atsevišķās stacijās pārsniedza 2 eiro litrā. Daudzi vēlas ietaupīt.
Kāda sieviete apgalvoja, ka vairs neatceras, cik ilgi jau gaida rindā: „Stundām stāvu rindā, pat neatceros vairs cik ilgi. Es pat nesaprotu, kas notiek. Kāpēc ir tik daudz cilvēku...”
Cilvēki pauž neapmierinātību protestējot. Šonedēļ to darīja desmitiem kravas automašīnu šoferu, lēni kolonnā pārvietojoties pa šoseju. Rumānija nolēmusi samazināt akcīzes nodokli degvielai. Savukārt Senāta priekšsēdētājs Florins Cicu, par spīti kritikai pret valdību skaidroja, ka valsts iestādes un Konkurences padome nav atradusi pierādījumus par nelikumīgu vienošanos par cenu paaugstināšanu tirgū.
Vācijā gatavo atbalsta paketi
Cenu kāpumu izjūt arī Vācijā. Vāciete Anna norādīja uz to, kā degvielas cenu kāpuma dēļ viņa cenšas ietaupīt naudu: „Cenšos braukt pēc iespējas mazāk. Un tagad, piemēram, arī darbā klātienē esmu noteikusi sev četru dienu nedēļu, lai piektdienās uz darbu nebūtu jābrauc ar automašīnu.”
Vācijā jau 23. februārī jeb dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, atbildot uz augošajām degvielas cenām, koalīcija nolēma pacelt tālsatiksmes pasažieru pabalstu patēriņa nodokļa deklarācijās. Bet tagad Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners rosinājis „krīzes atlaidi degvielai”. Pēc viņa domām, 10 centu atlaide par dīzeļdegvielu un benzīnu valstij izmaksātu 550 miljonus eiro mēnesī.
Savukārt ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādījis, ka Vācijas valdība gatavo visaptverošu pasākumu paketi.
Francijā paziņo par atbalstu
Tikmēr degvielas cenas Francijā atsevišķos reģionos pārsniegušas divus eiro litrā.
Kāds vīrietis vienā no degvielas uzpildes stacijām neslēpa sašutumu: „Divi eiro litrā, tas tiešām ir par daudz. Labāk būt bezdarbniekam, nekā strādāt. Mēs tērējam vairāk, lai aizbrauktu uz darbu.”
Lai palīdzētu patērētājiem, kuri saskaras ar augstām degvielas cenām, Francijas valdība šonedēļ paziņojusi par atbalsta paketi divu miljardu eiro apmērā. Francijas premjerministrs Žans Kastekss pavēstījis, ka benzīna un dīzeļdegviela cenas varētu samazināties par 0,15 eiro litrā. Atbalsta pakete paredz, ka šo starpību degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts.
Īrijā samazina akcīzes nodokļa likmi
Ievērojamu kāpumu piedzīvoja arī Īrijā, kur valdība nolēmusi samazināt akcīzes nodokļa likmi, cena tādējādi kritusies par 15 līdz 20 centiem litrā. Likme būs spēkā līdz 31. augustam, un valsts budžets tādējādi neiekasēs 320 miljonus eiro.
Portāla „Baltic-Ireland” žurnāliste Laima Ozola skaidroja: „Degviela tagad maksā 1,89. Tātad, ja nebūtu šie 20 centi noņemti, tad būtu 2,10. Un jau pirms 9. marta cena bija pārsniegusi 2 eiro litrā. Un no aprīļa valdība par 20% līdz gada beigām samazina sabiedriskā transporta tarifus.”
Slovēnijā un Ungārijā fiksētas cenas
Tikmēr Slovēnijā kopš otrdienas uz mēnesi noteiktas maksimālās cenas degvielai, nepārsniedzot 1,54 centus litrā. Bet Ungārijā, kur par degvielu jāmaksā 1,30 litrā, cenas nofiksēšana tika pagarināta jau februāra sākumā un tā ilgs līdz maija vidum.
Zviedrijā miljardu eiro vērta atbalsta pakete
Zviedrijas finanšu ministrs Mikaels Dambergs šonedēļ paziņoja, ka vairāk nekā 1 miljardu eiro vērtajā valdības atbalsta paketē iekļauts pagaidu nodokļa samazinājums benzīnam un dīzeļdegvielai no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Bet personas, kas iegādāsies elektromobili, varēs saņemt vairāk nekā 6600 eiro lielu finansiālu atbalstu.
Tāpat valdība rosina piešķirt tiešu dotāciju nepilnu 100 eiro apmērā visām privātpersonām, kurām pieder automašīna. Autoīpašniekiem, kuri dzīvo laukos un mazapdzīvotās vietās, atbalsts varētu būt par 50 eiro lielāks.
Itālijā vēl gaida finansiālu palīdzību
Savukārt Sardīnijā, Itālijā, savu neapmierinātību ar augstajām degvielas cenām, streikojot uz šosejas, šonedēļ pauda desmitiem kravas automašīnu vadītāju, pieprasot valdības rīcību. Degvielas cenai pārsniedzot 2 eiro litrā, Itālijā vairāk nekā pusi no degvielas cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodoklis degvielai Itālijā ir augstākais Eiropā.
Itālijas uzņēmumu un patērētāju grupu pārstāvji ir mudinājuši Itālijas valdību sniegt finansiālu palīdzību, bet valdība vēl nav nākusi klajā ar konkrētiem piedāvājumiem.
KONTEKSTS:
Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā. Eksperti iepriekš norādījuši, ka degvielas cenu kāpums turpināsies līdz skaidrībai par sankcijām pret Krieviju.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
