ĪSUMĀ:
- EK: Eirozonā laikā no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām IKP samazinājies par 12,1%.
- 27 ES dalībvalstīs IKP kritums bijis tikai nedaudz mazāks – 11,9%.
- No dalībvalstīm vissmagāk ir cietusi Spānijas tautsaimniecība.
- Spānijas IKP gada otrajā ceturksnī samazinājās par 18,5%.
- Pandēmijas sekas smagi izjūt arī ES spēcīgākā ekonomika Vācija.
- Vācijā IKP laikā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās par 10,1%.
Pēc koronavīrusa pandēmijas sākuma martā daudzas valstis ieviesa bargus iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumus un slēdza savas robežas. Tam bija smagas ekonomiskās sekas. Daudzi uzņēmumi bija spiesti pārtraukt darbību, bet miljoniem cilvēku ilgstoši palika bez darba. Slēgto robežu dēļ preču plūsma starp valstīm bija apgrūtināta, bet aviosatiksme pasaulē pilnībā apstājās.
Jau gada pirmajā ceturksnī daudzu valstu ekonomikas izaugsmes rādītāji bija negatīvi. Taču gada otrajā ceturksnī daudzviet reģistrēts rekordliels IKP kritums pat par spīti tam, ka ierobežojumus pakāpeniski mīkstināja un robežas atkal bija atvērtas.
Eirozonā jeb 19 ES dalībvalstīs, kurās izmanto eiro, laikā no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām IKP samazinājies par 12,1%, piektdien paziņoja EK.
Tas ir visu laiku lielākais eirozonas ekonomikas izaugsmes kritums ceturkšņa griezumā.
27 ES dalībvalstīs IKP kritums bijis tikai nedaudz mazāks – 11,9%. ES statistikas aģentūra "Eurostat" paziņojusi, ka tas ir lielākais kritums kopš 1995. gada, kad tā sāka apkopot datus par dalībvalstu ekonomikas izaugsmi.
No pandēmijas vislielāko triecienu saņēmusi Spānijas ekonomika. Dienvideiropas valsts IKP gada otrajā ceturksnī samazinājās par 18,5%. Spānijā oficiāli ir sākusies recesija, jo arī gada pirmajos trīs mēnešos valsts ekonomikas izaugsme bija negatīva.
Spānijā no marta vidus bija spēkā vieni no drakoniskākajiem pārvietošanās ierobežojumiem Eiropā. Tos pakāpeniski atviegloja tikai maijā un jūnijā.
Tā rezultātā Spānijas ekonomikas pīlāra – tūrisma nozares – ieņēmumi gada otrajā ceturksnī samazinājās par 60%, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Spānijas sociālistu valdība prognozē, ka gada griezumā ekonomikas izaugsme samazināsies par 9,2%, savukārt Spānijas Banka prognozē IKP kritumu 15% apmērā.
"Spānijas ekonomika ir vissmagāk skartā mūsu produktivitātes un darba tirgus struktūras dēļ. Jau pirms tam bijām sarežģītā situācijā ar lielu deficītu un parādiem salīdzinājumā ar mūsu Eiropas partneriem. Tagad arī nevaram piedāvāt tik lielas ekonomikas stimulēšanas plānus kā citas valstis. Eiropas Savienības fonda nauda palīdzēs, taču tas nebūs risinājums visām mūsu problēmām. Plānotos 140 miljardus nesaņemsim uzreiz, un tā nauda knapi vien spēs nosegt sabiedriskā sektora izdevumus nākamo gadu laikā, mēģinot atjaunot to, ko šī briesmīgā pandēmija ir iznīcinājusi," sacīja Madrides Starptautiskās biznesa augstskolas profesors Huans Karloss Lazaro.
Arī citu Dienvideiropas valstu ekonomika gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi strauju piezemēšanos. Portugāles IKP samazinājās par 14,1%, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni. Savukārt vīrusa smagi skartajā Itālijā IKP saruka par 12,4%.
Pandēmijas sekas smagi izjūt arī ES spēcīgākā ekonomika Vācija. Tās IKP laikā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās par 10,1%. Tas ir rekordliels kritums viena ceturkšņa ietvaros. Vācija ir viens no pasaulē lielākajiem preču eksportētājiem, bet pandēmija pamatīgi iedragāja tieši globālo tirdzniecību.
Vienlaikus lielā daļā valstu piedzīvotais IKP kritums tomēr ir mazāks, nekā sākotnēji prognozēts. Tas devis cerību, ka gada trešajā ceturksnī ekonomiskā situācija varētu turpināt uzlaboties.
"Situācija ir smaga, taču ne tik smaga, kā domājām. Francijas nacionālais statistikas birojs bija prognozējis 17% kritumu otrajā ceturksnī, taču ekonomika krita par 13,8% procentiem. Tas nozīmē, ka šīs krīzes priekšā mēs neesam bezspēcīgi. Jā, tā ir vēl nebijuša mēroga krīze, skarti ir visi visā pasaulē – gan ASV, gan Vācija, gan citas Eiropas valstis – taču mēs neesam bezspēcīgi!" uzsvēra Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemarī.
Šie ir grūti laiki arī pasaules lielākajai ekonomikai ASV. Tur gada otrajā ceturksnī reģistrēts 9,5% liels IKP kritumu. Ja salīdzina ar 2019. gada otro ceturksni, tad ASV IKP samazinājās par nepilniem 33%. Abos gadījumos tie ir sliktākie rādītāji kopš 1947. gada. Kopš marta bezdarbnieku pabalstiem ir pieteikušies 54,1 miljons amerikāņu.
"Iedzīvotāju patēriņa izdevumi ir nokrituši kā no klints. Kad raugāmies uz otrā ceturkšņa skaitļiem, ekonomika sarukusi par gandrīz 33%, bet patēriņš – par 34%. Tā nav nejaušība, ka šie skaitļi ir ļoti līdzīgi. Kad pazūd patēriņš, pazūd arī ekonomika," norādīja "Bankrate.com" galvenais finanšu analītiķis Gregs Makbraids.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad samazināsies par 4,9%, vēsta raidsabiedrība BBC.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
