EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir salīdzinājusi šīs stratēģijas vēsturisko nozīmi ar pirmā cilvēka nolaišanos uz Mēness. "Mums vēl nav visu atbilžu, šodien ir tikai ceļojuma sākums, bet šis ir Eiropas "cilvēks uz Mēness" mirklis. Eiropas "zaļais kurss" ir ļoti ambiciozs, taču esam arī ļoti uzmanīgi, izsverot – kādu iespaidu uz ekonomiku katrs mūsu solis radīs."
Daudzi konkrētie soļi vēl tiks izstrādāti. Fon der Leienas vadītā komisija jau tagad piedāvā ar likumu noteikt, ka 2050. gadā Eiropas Savienībai jākļūst par klimatneitrālu teritoriju.
"Zaļais kurss" ir stratēģija ar 50 dažādām likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir panākt siltumnīcas efektu veidojošo gāzu samazināšanu un neitralizēšanu līdz nullei nākamajos 30 gados. Piemēram – tiek plānots jauns oglekļa robežas nodoklis, veidi, kā transporta plūsmu no ceļiem un gaisa pārvadājumiem pārlikt uz dzelzceļu. Ir arī pasākumi, kas aptver lauksaimniecību, enerģētiku, ķīmiskās vielas, bioloģisko daudzveidību, finanses un daudz ko citu. Šodien pat tika sasaukta Eiropas Parlamenta ārkārtas sesija, lai šo "zaļo kursu" publiskotu.
“Mūsu mērķis ir samierināt ekonomiku ar mūsu planētu, samierināt ražošanas un patēriņa veidus ar mūsu planētu, kā arī panākt, ka tas der mūsu iedzīvotājiem. Tādēļ Eiropas Zaļā vienošanās, no vienas puses, paredz izmešu samazinājumu, bet, no otras, runā par darbavietu radīšanu un inovāciju attīstību.
Esmu pārliecināta, ka vecais izaugsmes modelis, kas balstās uz fosilajiem kurināmajiem un piesārņojumu, ir novecojis un neder mūsu planētai.
Eiropas Zaļā vienošanās ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija,” sacīja EK priekšsēdētāja.
Urzula fon der Leiena Eiropas Zaļo līgumu un tā īstenošanu jau iepriekš izvirzīja par vienu no darbības prioritātēm. Vienlaikus viņa atzina, ka publiskotais dokuments ir gara ceļa sākums, un līguma detaļas tiks pabeigtas tikai nākamā gada laikā.
Eiropas Komisija arī uzskata, ka oglekļa dioksīda emisijas neitralitātes mērķis būtu jāiekļauj īpašā klimata direktīvā, kuru plānots sākt apspriest nākamā gada martā.
Uzrunā Eiropas Parlamentā fon der Leiena uzsvēra, ka Zaļais līgums kļūs arī par jaunu bloka izaugsmes plānu. Tas parāda, kā pārveidot dzīvošanas un strādāšanas, ražošanas un patēriņa veidus, lai ikviens varētu dzīvot veselīgāk un padarīt uzņēmumus inovatīvus.
EK publiskotajam plānam ir divas kritiķu grupas. Poļi, ungāri un čehi, kas daudz izmanto akmeņogles, šo "zaļo kursu' uzskata par "zaļo ekstrēmismu". Savukārt otra grupa kritiķu uzskata, ka vajadzētu vēl ambiciozāku plānu. Plānā neesot aviācijas degvielas nodoklis, trūkstot priekšlikumi, kā samazināt pārmērīgu gaļas un piena patēriņu, kas lauksaimniecisko ražošanu padara par vienu no klimatam kaitīgākajām nozarēm aiz transporta.
KONTEKSTS:
Gandrīz četrus mēnešus pēc apstiprināšanas amatā, jaunā EK prezidente Urzula fon der Leiena ir saņēmusi Eiropas Parlamenta apstiprinājumu viņas vadītās Komisijas sastāvam. Fon der Leienas Komisijas vīzija ir progresīva un sola risināt samilzušās problēmas gan Eiropas, gan globālajā līmenī. Tajā skaitā vairāk nekā jebkad iepriekš tiek pievērsta uzmanība cīņai ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai.
