Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš atzina, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē. "Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9% apmērā, bet, ja EK atļaus uz veselības nozares rēķina to palielināt, tad tas būs 1%," informēja ministre.
Minēto plānu Latvija bija ietvērusi EK iesniegtajā stabilitātes programmā, kuru izvērtējot, EK šodien publicētajās rekomendācijās Latvijai atzīts, ka Latvija var kvalificēties budžeta deficīta palielināšanai par 0,1% no IKP 2017.gadā ar nosacījumu, ka Latvijā tiks ieviestas reformas veselības nozarē un to ieviešanu uzraudzīs Eiropas Semestris.
Stabilitātes programmā Latvija norāda, ka atbilstoši veiktajam novērtējumam veselības reformas veiksmīga īstenošana līdz 2023.gadam nodrošinās IKP līmeņa pieaugumu par 2,2% un palielinās iedzīvotāju nodarbinātību par 0,6%. Savukārt reformas pozitīvā ietekmē līdz 2038.gadā varētu nodrošināt IKP līmeņa pieaugumu jau par 11,28% un nodarbinātības kāpumu attiecīgi par 1,82%. Ņemot vērā fiskālās izmaksas, neto pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību 2038.gadā sasniegs 3,87% no IKP.
Savukārt EK atzīts, ka Latvijas plānotajām reformām veselības nozarē būs pozitīva ietekme uz izaugsmi un ilgtspēju, tāpēc Latvijai ir iespējams īslaicīgi 2017.gadā palielināt budžeta deficītu par 0,1%.
Jarockis skaidroja, ka valsts budžeta deficīta palielināšana par 0,1% pēc pašreizējām aplēsēm ļaus nākamgad veselības nozarei papildu novirzīt aptuveni 35 miljonus eiro. Tiesa, konkrēta summa būs zināma tad, kad tiks veidots nākamā gada budžets un būs zināmas Latvijas IKP izaugsmes prognozes.
Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, kopumā Latvijas atļautā budžeta deficīta atkāpe ir 0,5% no IKP, taču 0,4% no IKP Latvija jau izmanto pensiju sistēmai.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš informēja, ka ar EK tiks veiktas sarunas par veselības nozari, bet šādas sarunas tiks sāktas tad, kad būs skaidrs nozares reformu plāns.
"Reformas nav naudas apgūšana, turklāt jebkuru darbu var padarīt efektīvāku, izmantojot iekšējos resursus. Reformas izglītībā un veselībā būs grūtas, taču diskusijas par skaidru reformu plānu abās nozarēs vēl sekos. Katrā ziņā nevarēs runāt par finansējuma palielināšanu reformu beigās, bet gan abās nozarēs ir jādomā par finansējuma pieejamību reformu sākumā," uzsvēra Kučinskis.
