ĪSUMĀ:
- Eiropas Savienībā izvirzīti ambiciozi mērķi cīņai ar klimata pārmaiņām; tas var prasīt apjomīgas investīcijas.
- Liels izaicinājums reģioniem, kur darbavietas atkarīgas no ogļu ieguves vai smagās rūpniecības.
- EK ir plāns, kā mazināt negatīvas sekas reģionos, kur varētu slēgt ogļu raktuves vai ražotnes.
- Polija paudusi, ka vēlas būtisku finansējumu no ES budžeta, lai pārstrukturētu savu ekonomiku.
- Itālija norādījusi, ka darīs visu, lai Eiropā lielākā tērauda rūpnīca turpinātu darbu valsts ziemeļos.
Tādēļ EK nāca klajā ar pasākumu plānu, kā mazināt negatīvas sociālās sekas reģionos, kur varētu tikt slēgtas ogļu raktuves vai lielas ražotnes. Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis debatēs Eiropas Parlamentā apliecināja, ka bažas par iedzīvotāju nākotni un labklājību ir šī priekšlikuma pamatā.
"Visām mūsu pārejām – gan digitālajai, gan zaļajai - ir jābūt godīgām un iekļaujošām. Sociālie apsvērumi paliek mūsu uzmanības centrā," teica Dombrovskis.
Polija līdz šim ir atteikusies parakstīties zem apņemšanās par klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Ogļu ieguve Polijas ekonomikai ir tikpat būtiska kā ogļraču balsis pašreizējās valdības atbalstam. Tādēļ oficiālā Varšava līdz šim ir uzstājusi, ka tai ir nepieciešams būtisks finansējums no ES budžeta, lai pārstrukturētu savu ekonomiku.
Savukārt Itālijas valdība uzstājusi, ka tā darīs visu, lai Eiropā lielākā tērauda rūpnīca varētu turpināt darbu valsts ziemeļos.
Paredzams, ka finansējums nāks ne tikai no ES budžeta, bet arī no privātajiem līdzekļiem un no Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantētajiem aizdevumiem. Šādi Brisele cer novirzīt klimatam draudzīgiem mērķiem arī privāto kapitālu.
Viens – tiks stimulētas privātās investīcijas zaļajos projektos un atvieglota finansējuma iegūšana. Otrs – EIB garantētie aizdevumi publiskajam sektoram, piemēram, pašvaldību ieguldījumiem zaļos projektos. Pīlārs, kas visiem šķiet interesants, – Taisnīgās pārejas fonds. Tajā plānoti 7,5 miljardi eiro – tā būtu jauna nauda, uz ko arī Latvija varētu pieteikties.
Latvijā atbalsts varētu noderēt kūdras ražošanā iesaistītajiem darbiniekiem. Kūdru un Igaunijas degslānekli savā uzrunā izcēla arī EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss.
"Ar šo mēs sūtam signālu ogļračiem Astūrijā, Rietumu Maķedonijā un Silēzijā, kūdras vācējiem Īrijas vidienē un Baltijas reģioniem, kas atkarīgi no degslānekļa, kā arī daudziem citiem. Mēs apzināmies, ka jūs sastopaties ar sarežģītāku izaicinājumu klimatneitralitātes sasniegšanā. Mēs zinām, ka atšķirīgākas, tīrākas nākotnes iespēja kopumā varētu šķist pievilcīga. Bet ceļš, lai to sasniegtu, šobrīd rādās diezgan drūms.
Godīgās pārejas mehānisms, kas ietver sevī vismaz triljonu eiro, ir solījums, ka Eiropas Savienība stāv jums līdzās," paziņoja Timmermanss.
Vairums politisko grupu Eiropas Parlamentā izteica atbalstu šim priekšlikumam. Tomēr Zaļie uzskata, ka apmaiņā pret naudu valstīm būtu skaidri jāpasaka, kad tās slēgs savas ogļu raktuves un ogļu spēkstacijas.
Lai pie šīs naudas tiktu, Latvijai kopā ar EK vajadzēs izstrādāt plānu visiem sešiem plānošanas reģioniem un tad varēs pieteikties uz šo naudu, un līdzfinansējums būs līdzīgi kā Kohēzijas fondiem. No šobrīd ieejamās informācijas saprotams, ka piemēram, Latvijā var cerēt uz atbalstu kūdras ražošanas nozarē strādājošo pārprofilēšanai.
"Tā ir nauda, ko varēs izmantot, lai strādājošie iegūtu jaunas prasmes nākotnes profesijām; atbalstam biznesiem, lai rastu jaunas nodarbinātības iespējas; investīcijām tīrā enerģijā un jauna pielietojuma atrašanai rūpnīcām," skaidroja Timmermanss.
Par piedāvāto finansējumu vēl būs jāpanāk vienošanās bloka daudzgadu budžeta sarunās. Un šī diskusija pašlaik rit ļoti smagi.
