Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.
EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.
Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%.
Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.
EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).
ES un arī eirozonas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 4% apmērā.
Tikmēr nākamgad ES ekonomika palielināsies par 2,8%, bet eirozonas IKP pieaugs par 2,7%, prognozē EK.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei šogad Latvijā sagaidāma straujākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm un tā pārsniegs arī ES vidējo izaugsmes tempu.
"Straujāka Latvijas ekonomikas atveseļošanās sagaidāma, sākot ar gada otro ceturksni, kad tiek prognozēta pakāpeniska epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās un attiecīgi mazāk strikti būs ierobežojošie pasākumi. Ekonomikas izaugsmi veicinās spēcīgs iekšējais pieprasījums, pateicoties arī īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Tāpat ekonomikas izaugsmi veicinās apjomīgs ES finansējuma pieplūdums," pauda Dombrovskis.
Vienlaikus kā riska faktoru ekonomikas izaugsmei viņš minēja inflācijas kāpumu, ko diktē strauji pieaugušās enerģijas cenas. "Tas mazinās pirktspēju kā kopumā ES, tā arī Latvijā. Sagaidāms, ka inflācija šogad Latvijā sasniegs 5,9%. Tomēr tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē situācija enerģijas tirgū normalizēsies un 2023. gadā inflācija samazināsies līdz 0,9%," norāda Dombrovskis.
Runājot par fiskālo politiku, Dombrovskis atzīmēja, ka Latvijai jāpievērš uzmanība samērā straujajam budžeta tēriņu pieaugumam, tostarp ekonomikas atbalsta pasākumiem, pārliecinoties, ka tie ir precīzi mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz valsts finansēm turpmākajos gados.
Komentējot kopējās ES ekonomikas izaugsmes prognozes, EK norādīja, ka augšupeju joprojām ietekmē koronavīrusa pandēmija, lielai daļai bloka dalībvalstu saskaroties ar aizvien lielāku saspīlējumu veselības aprūpes sistēmās un darbinieku trūkumu. Loģistikas un piegāžu problēmas, tostarp pusvadītāju un atsevišķu citu izejmateriālu deficīts turpinās negatīvi ietekmēt rūpniecisko ražošanu vismaz pirmajā pusgadā.
Vienlaikus komisija norādīja, ka enerģijas cenas augstā līmenī saglabāsies ilgāku laiku, nekā tika gaidīts rudens prognozēs, tādējādi ilgāk kavējot ekonomikas atlabšanu un ietekmējot patēriņa cenas.
EK prognozē, ka inflācija ES un eirozonā šogad pieaugs līdz attiecīgi 3,9% un 3,5%,
bet nākamgad samazināsies līdz attiecīgi 1,9% un 1,7%.
"Pašreizējā prognoze ir, ka inflācija eirozonā šogad sasniegs 3,5%, bet jau nākamgad samazināsies uz 1,7%, jo tiek prognozēts, ka enerģijas cenas gada otrajā pusē varētu normalizēties. Bet, visticamāk, tas neatgriezīsies tādā līmenī, kā tas ir bijis pirms krīzes," teica Dombrovskis.
