Politiķu tā sauktais "solidaritātes" jeb "bagāto nodoklis" ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, ar ko apliek algas, kas pārsniedz 4000 eiro mēnesī jeb 48 000 gadā. Ja darbinieks gada laikā saņēma vairāk, tad, ja viņam bija tikai viena darba vieta, tā pārtrauca par viņu maksāt sociālās iemaksas. Savukārt, ja šie griesti tiek savākti vairākās darba vietās, pārmaksāto daļu darbinieks un darba devēji proporcionāli saņēma no valsts atpakaļ.
Jaunā kārtība formāli tiek saukta par sociālo iemaksu griestu atcelšanu, taču faktiski nozīmē tieši jaunu nodokli.
Jo sociālās garantijas, piemēram, 7000 eiro mēnesī pelnītājam būs tādas pašas, ja viņš saņemtu tikai 4000. Bet viņš un viņa darba devējs vairs nevarēs pretendēt uz pārmaksāto sociālo nodokli. Tas nonāks budžeta „kopējā katlā”. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune teic, ka šādā gadījumā lielie nodokļu maksātāji aizies uz Lietuvu un Igauniju.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka jaunā kārtība varētu skart aptuveni 4800 cilvēkus, kas pērn ir sasnieguši sociālo iemaksu griestus. Viņu vidējā alga ir aptuveni 7500 eiro mēnesī, ko parasti viņi savāc, strādājot vairākās darba vietās. Lielākā daļa no viņiem ir uzņēmumu vadītāji un augstākais menedžments, un no nozarēm lielāko algu maksātāju vidū dominē bankas.
Līdz šim viņi ir pārmaksājuši sociālajā nodoklī apmēram 40 miljonus eiro, ko vairs nevarētu saņemt atpakaļ, ja tiks ieviesta jaunā kārtība.
„Vienmēr, kad ir kādas izmaiņas likumdošanā, tad ir bieds, ka visi aizbēgs un reģistrēsies pie mūsu mīļajiem kaimiņiem igauņiem. Bet, ja paskatāmies statistiski, nesamazinās ne nodokļu maksātāju skaits, ne strādājošo skaits,” saka VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Ekonomikas eksperti norāda, ka šī principā ir darbaspēka nodokļu palielināšana, kas nav vēlama.
Solidaritāti varot panākt, palielinot nodokļus īpašumiem un patēriņam. „Efektīvāk būtu ļaut cilvēkam nopelnīt un tad aplikt to, ko viņš tērē – īpašumus. Tos arī grūtāk noslēpt,” komentē “Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna.
Valdībai arī vairāk būtu jādomā par izdevumu plānošanu. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase norāda, ka ir jāskatās, kā izdevumi tikuši tērēti, nevis katru gadu jāpiešķir aizvien vairāk.
Vēstīts, ka ar ieceri par „solidaritātes sociālo nodokli” nāca klajā valdošās koalīcijas darba grupa. Tāpat plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai. Kopumā ar šīm un vēl citām iecerēm nākamā gada budžetu plānots papildināt par 120 miljoniem eiro.
Finanšu ministrijas bāzes finansējums paredz 7,54 miljardu tēriņus, pieļaujot līdz 1,3% deficītu. Jauno politisko iniciatīvu šajā summā nav.
Jau ziņots, ka pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
Kā četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.
