Pieaug gāzes tarifi
AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022. gada 1. janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, tie būs 54% (tātad no 71 centa par kubikmetru līdz 1,10 eiro), bet tiem, kuri gadā tērē no 500 līdz 25 tūkstošiem kubikmetru, gala tarifa kāpums būs vēl lielāks – no nepilniem 42 centiem līdz 80 centiem par kubikmetru.
Ja tiek rēķināts, ka viena ģimene mēnesī vidēji patērē četrus kubikmetrus gāzes ēdiena pagatavošanai, turpmāk būs jāmaksā 7,67 eiro mēnesī līdzšinējo 6,12 eiro vietā. Tās nav tik jūtamas izmaiņas. Sliktākā situācijā ir tie, kas gāzi izmanto apkurei. Ja tiek patērēti 200 kubikmetri gāzes mēnesī, tad kopejais maksajums var pieaugt no 86 eiro līdz 164 eiro.
Piemēram, Dace ar ģimeni dzīvo Rīgā. Ģimenei pieder divi dzīvokļi nenosiltinātā koka mājā. Vienu dzīvokli izīrē. Apkurē izmanto dabasgāzi. Šogad, sākoties aukstajai sezonai, sieviete sapratusi, ka omulīgas gaisotnes uzturēšana mājās dārgi izmaksā. Novembrī par apkuri bija jāsamaksā 180 eiro, bet šomēnes jau 300 eiro.
"Tu cilvēks, vienkārši ikdienā dzīvojošs cilvēks, ar to savu algu, ko tu saņem reizi mēnesī, neesi gatavs no nākamā mēneša maksāt divtik vai trīstik par to gāzes patēriņu. Tas manī rada dusmas, sašutumu un neizpratni, kā tas tā uz mūsu – iedzīvotāju - pleciem tiek uzlikts tāds slogs," sacīja Dace.
"Faktiski arī mēs esam zināmā mēra ķīlnieki, jo mēs arī esam atkarīgi no tā visa, kas notiek pasaulē. Bet tomēr, protams, katrs mēs varam padomāt arī par saviem ikdienas paradumiem, par energoefektivitāti. Pamainot telpā tās temperatūras uz, cik mēs gribam uzturēt to siltumu mājās. Loģiski, ka pamainās arī mans kopējais rēķins par apkuri," norādīja "Latvijas gāzes" Mājsaimniecību departamenta vadītājas vietniece Sintija Aire.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis skaidroja, ka situācija pašlaik ir grūti prognozējama: "Mēs jau nevaram pirkt gāzi par 90 eiro un tirgot lētāk. Jau tā, ja nebūtu vasarā paspējuši iesūknēt par vasaras cenām kaut kādu apjomu, tarifs būtu daudz augstāks. Biržās šobrīd tirgojas par 100 eiro. Prognozes neviens šobrīd nevar pateikt.
Cena pēdējās nedēļas laikā pieaugusi par vairāk nekā 10 eiro. Visi jau gaida, ka tā cena kaut kad varētu krist, bet šobrīd tā tikai turpina kāpt.
Es domāju, ka jebkurā gadījumā tā cena ir divreiz zemāka nekā šobrīd biržā tirgojas. Latvijā ir ļoti laba cena, jo daudzas citas valstis vispār gāzi pērk šobrīd par biržas cenām."
Savukārt "Latvijas gāzes" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs stāstīja, ka pasaules ekonomika turpina atveseļoties no Covid-19. Tas rada situāciju, kurā pieprasījums pēc dabas gāzes pasaulē ir ārkārtīgi liels, bet piedāvājums salīdzinoši zems. Tas kopa ar citiem faktoriem gāzes cenas dzen uz augšu.
"Aptuveni 50% no Eiropas kopējās dabasgāzes iepriekšējos gados tika piegādātas ar sašķidrināto dabasgāzi, ar kuģiem. Savukārt šobrīd sašķidrinātas dabasgāzes ražotāji tirgo Āzijas tirgos, jo tur cenas ir vēl apmēram par 20% augstākas nekā Rietumeiropā," skaidroja Kalējs.
Lems par iespēju samazināt PVN un sadales tarifu arī gāzei
Pirmdien, 13. decembrī, koalīcijā plānots atkārtoti izskatīt iespējamību samazināt PVN līdz 5% elektroenerģijai. Tāpat ministrija rosinās uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu, kas būtu nozīmīgi uzņēmējiem. Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM jau iepriekš bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām. Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) iepriekš bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas – straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas – šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.
Priekšlikumi par iespējamiem atbalsta mehānismiem pārrunāti arī Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē.
Apzinoties situācijas nopietnību, Ekonomikas ministrija valdošās koalīcijas partneriem pirmdien piedāvās ieviest uz laiku samazinātu PVN likmi gāzei un gāzes sadales tarifa samazinājumu par 50%.
"Ja paliek dārgāka gan gāze, gan elektrība, tad automātiski palielinās PVN iekasēšana no valsts puses. Protams, ka šajos apstākļos, kad cilvēkiem ir liels pieaugums ikmēneša rēķinos, no valsts puses nebūtu ētiski palielināt ienākumus no nodokļu iekasējumiem.
Iedzīvotajiem ir jānāk pretī, un šis ir tas brīdis, kad ir jāsamazina nodokļu likme, kaut terminēti," stāstīja ministrs Vitenbergs.
Par to, uz cik ilgu laiku samazināt PVN likmi gāzei un elektrībai, vel diskutēs koalīcijas partneri.
Kā ziņots, novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
