Ekonomiste norāda uz Inčukalna krātuves būtisko nozīmi enerģētikas drošībā, jo tā garantē iespēju uzkrāt gāzi. Turklāt dabiskās gāzes krātuves ir lētākas un izdevīgākas nekā jaunu krātuvju būvniecība.
Viņa norāda, ka krātuve primāri vajadzīga nevis gāze pārvadei, bet gan tās pārdevējam vai pircējam. “Domāju, ka ļoti drīz atzīs to, ka Inčukalns īsti nav vajadzīgs, lai gāzi pārvadītu, bet tam patiesībā ir savas funkcijas un to nodalīs no pārvades sistēmas. Un tad nu Inčukalns paliks kā pilnīgi atsevišķs uzņēmums, kuru vajadzētu vēl nedaudz pavājināt un neatrast resursus gāzes iepumpēšanai. Tad tā vērtība kristos,” saka Karnīte.
Viņa atzina – izskatās, ka Inčukalns tiek gatavots, iespējams, kādiem pircējiem ārpus Latvijas.
“Jautājums ir par uzņēmuma ienesīgumu. Pārvads, kas saistīts ar gāzes krātuvi ir ienesīgāks, ekonomiski dzīvot spējīgāks nekā sadale pa mājsaimniecībām, kas ir dārgākais process," skaidro ekonomiste.
Tikmēr Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda, ka būtu pareizi Inčukalna krātuvi atstāt valsts īpašumā. Taču viņš vairījās prognozēt, vai tas patiesi varētu izdoties.
Jau ziņots, ka Saeimā 11.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja pēdējos mēnešos plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kā konkurencei 2017.gadā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums "Latvijas gāze".
Tāpat atbalstīti vēl vieni likuma grozījumi, kas nodrošinās jaunu, valdības apstiprinātu dabasgāzes lietošanas noteikumu pilnvērtīgu stāšanos spēkā. Ar šiem noteikumiem paredzēta iespēja uzņēmumiem pa cauruļvadiem saņemt dabasgāzi ne tikai "Latvijas gāzes", bet arī no piegādātājiem ārvalstīs. Turklāt šāda iespēja, par ko līdz šim izrādījusi interesi valsts AS "Latvenergo", būs jau tagad - pirms 2017.gadā paredzētās gāzes tirgus atvēršanas.
