ĪSUMĀ:
- Atbalsta iespējas papildina un paplašina, tomēr tās neizmanto pietiekami.
- Politiķi izsaka dažus ierosinājumus atbalsta sniegšanai pandēmijas laikā.
- “Luminor” ekonomists: Vienreizējais pabalsts plašām grupām nav nepareiza ideja.
- “Luminor” ekonomists: Tā summa katrā ziņā valstij nav nepaceļama.
- Apšauba vienreizēju pabalstu pensionāriem – viņu situācija nepasliktinās.
- Eksperti: Pirmais ceturksnis ekonomikā būs bijis smagākais.
- Tāpēc šis būtu pareizākais brīdis palīdzībai krīzes smagāk skartajiem.
- Latvijas Bankas ekonomists: Mērķēts atbalsts krīzē cietušajiem būtu pareizs.
- LB ekonomists: Neiedot ir lielāks risks, nekā varbūt kādam iedot par daudz.
Vairākkārt papildināts un palielināts ir dīkstāves pabalstu izmaksas mehānisms, darbojas arī algu subsīdiju programma un uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu atbalsts. Šīs programmas ir lielas, taču nav pietiekami izmantotas, spiests atzīt arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” (JV).
“Tas izaicinājums valdībai ir, ka dažādu iemeslu dēļ nav to pieteikumu tik, cik arī, manuprāt, vajadzētu būt,” atzina Karinš.
Tāpēc pašlaik top citi priekšlikumi par atbalsta pasākumiem. Nedēļas sākumā koalīcija nevienojās par ieceri izmaksāt vienreizēju 500 eiro pabalstu ģimenēm ar bērniem. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) tā vietā rosina ikmēneša atbalstu ģimenēm ar bērniem visā pandēmijas krīzes laikā, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām ārkārtējās situācijas un ierobežojumu dēļ mazinājušies ienākumi vai nav darba.
Šo principu kā pareizu vērtē Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, kurš saka – līdzekļu tam pietiktu.
“Es gribētu uzsvērt, ka neiedot ir lielāks risks, nekā varbūt kādam iedot par daudz.
Ja mēs paskatāmies uz kopējo summu, kas ir atvēlēta ekonomikas stutēšanai, tie ir pāris miljardi eiro, bet atbalstam mājsaimniecībām un krīzes skartajiem uzņēmumiem novirzīti pārsimt miljoni eiro, un izmaksātās summas ir vēl mazākas. Runājot tieši par mājsaimniecībām, atbalstu noteikti var palielināt,” pārliecināts Vilerts.
Ekonomista ieskatā tā saucamais helikoptera maksājums, nodrošinot 500 eiro pilnīgi visām ģimenēm ar bērnu, būtu nosacīti vienkāršākais palīdzības veids, taču to saņemtu arī cilvēki, kuriem šāds atbalsts nav akūti svarīgs.
Vienlaikus šis atbalsts ietu secen, piemēram, krīzes skartiem restorānu īpašniekiem, kuriem nav bērnu.
Savukārt „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atgādināja, ka par vienreizēja pabalsta izmaksu plašām sabiedrības grupām runāja pērn martā, Covid-19 krīzes sākumā, kad prognozes bija daudz drūmākas, nekā ekonomikā pierādījies līdz šim. Tomēr šo principu par nepareizu viņš nevērtē arī pašlaik.
“Būtu jau labi, ja šos atbalsta pasākumus varētu kaut kā precīzāk mērķēt, bet ar to mērķēšanu valdībai ir bijis, kā bijis. Tā summa katrā ziņā valstij nav nepaceļama. Ietekme uz dažādām ģimenēm atšķirtos – daudzos gadījumos tas vairotu uzkrājumus, citos gadījumos iegādātu ilglietošanas preces. Citiem tā nauda nepieciešama un tad aizietu pa taisno patēriņā,” sprieda Strautiņš.
Strautiņš gan apšauba atsevišķo labklājības ministres rosinājumu par vienreizēju pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
„Es teiktu, ka šajā gadījumā būtu jāpalīdz cilvēkiem, kuru situācija šajā krīzē ir pasliktinājusies. Piemēram, pensionāriem pensijas kā maksāja, tā maksā joprojām. Te jau parādās arī tas politiskais elements – maisam gals būs vaļā un visi gribēs būt labie,” brīdināja Strautiņš.
Aptaujātie eksperti rezumēja, ka šā gada pirmais ceturksnis ekonomikā būs bijis smagākais, jo apkalpojošajā sfērā un citās jomās daudz kas nenotiek.
Tāpēc šis būtu pareizākais brīdis ieviest palīdzības maksājumu krīzes smagāk skartajiem. Savukārt par ekonomisko aktivitāti vasarā jau varētu izteikt piesardzīgi optimistiskākas prognozes, un tobrīd lielāka sabiedrības daļa jau būs vakcinēti pret Covid-19.
KONTEKSTS:
Viena no varas partijām – Nacionālā apvienība – rosināja koalīcijai vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm. Partijas ieskatā ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu – 500 eiro par katru bērnu. Tostarp pabalsts tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Tas kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.
Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro.
