Pedagogu algu palielināšana, pensiju celšana un lielāki izdevumi valsts drošībai ir tikai dažas lietas, ko pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām sola politiskās partijas. Lai šos solījumus izpildītu ir nepieciešami lielāki ieņēmumi valsts budžetā iekasēto nodokļu veidā. Vai tas nozīmētu iespējamu nodokļu likmju pieaugumu, par to šobrīd nevēlas izteikties nedz politiķi, nedz to vēlas komentēt uzņēmēji, kurus, domājams, tas skars visvairāk.
Paralēli solītajam par lielāku finansējumu dažādām vajadzībām, politiķi apņēmušies turpināt darbu pie nodokļu samazināšanas. Ekonomisti gan ir pārliecināti, ka tas nebūs iespējams. „Tas ir ilgtermiņa jautājums, vai politiķi būs pietiekami spēcīgi pateikt - ja mēs maksājam tādus nodokļus, tad veselu virkni ar pakalpojumiem mēs jums nevaram iedot vai tie būs grūti pieejami, vai ar švaku kvalitāti. Ja gribat labākus pakalpojumus, tad maksājiet lielākus nodokļus! Pagaidām mēs šo diskusiju neredzam,” saka "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Latvijā jau šobrīd ir viens no mazākajiem nodokļu slogiem - tikai 26-27% no Iekšzemes kopprodukta. Vidēji šis rādītājs Eiropas Savienībā ir 37-38% no Iekšzemes kopprodukta.
Kādu ceļu izvēlēties, to vēl nesen komentārā "Latvijas avīzei" aktualizēja Finanšu ministrs Andris Vilks, norādot, ka pie tik zema nodokļu sloga Latvijā būtu velti cerēt uz Rietumeiropas līmeņa sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.
Kategoriska pozīcija šajā jautājumā ir Valsts prezidentam Andris Bērziņš: „Mums jau ir pietiekamu problēmu ar enerģētiku - pietiekami augsta elektrības cena. Mēs vienkārši nevaram atļauties to darīt. Ja mēs to darīsim, mums vispār nebūs ienākumu.”
Savukārt ekspremjers Valdis Dombrovskis (V), kura valdības laikā sabiedrībai un uzņēmējiem bieži nācās uz savas ādas izjust gan nodokļu pieaugumu, gan izdevumu samazināšanu ir pārliecināts, ka Finanšu ministrs domājis ko citu. „FM neplāno virzīt kaut kādas nopietnas izmaiņas nodokļu politikā, bet nākamā valdība, ja tā būs līdzīgā koalīcijas sastāvā, tā turpinās uzņemto kursu uz darba spēka nodokļu samazināšanu. Tas, kas ir jāvērtē - cik daudz dažādu iniciatīvu ko priekšvēlēšanu laikā partijas virza ir sasaistītas ar reālajām budžeta iespējām. Tā kā es šīs te FM bažas saistu kā brīdinājumu pret populismu priekšvēlēšanu laikā,” sacīja Dombrovskis.
Kazāks gan ir pārliecināts, ka diskusijai jābūt arī par nodokļu celšanu: „Ja mēs skatāmies uz pašreizējo situāciju, tad te ir šizofrēniskas pazīmes. Ja mēs skatāmies uz nodokļu pamatnostādnēm, tad tur šis mērķis līdz 2016.gadam ir sasniegt nodokļu slogu no ekonomikas 36% apmērā. bet ar pašreizējo nodokļu politiku mēs 2016.gadā būsim aizgājuši uz 25% un starpība pēc FM aprēķiniem ir aptuveni miljards. Kurš mērķis mums ir saistošs. Papīros ir rakstīts viens, bet ejam kaut kur citur.”
Pagaidām gan politiķi apņēmušies papildus ienākumus gūt cīnoties ar ēnu ekonomiku. Daudz precīzāka aina, kā turpmāk pildīt plāno valsts maciņu, parādīsies vasaras vidū, kad būs pieejami otrā ceturkšņa dati par ekonomikas izaugsmi un budžeta izpildi.
