Piemēram, dāsnais finansējums veselības aprūpei tiek nodrošināts uz budžeta deficīta, proti – aizņemtas naudas rēķina, un Eiropas Komisija šādu atkāpi pieļauj tikai līdz 2020. gadam. Tas nozīme, ka 2020. gadā, kādam citam būs finansējums jāsamazina, lai veselības aprūpei to saglabātu. Tāpat jārēķinās, ka pēc vērienīgajām nodokļu izmaiņām ne visu var droši prognozēt, tādēļ pārlieku paļauties uz iespējām tērēties vairāk, nevajadzētu.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: ir grūti prognozēt, kā, piemēram, uzņēmumi reaģēs uz akcīzes nodokļa palielinājumu.
Šī nodokļa ieņēmumu prognozes var arī nepiepildīties. Tāpat ir grūti prognozēt, kā notiks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) iekasēšana. "Jo pirmajā pusgadā tur daļēji balstīsies vecajā sistēmā, bet, kā tālāk veidosies šī uzņēmumu uzvedība, attiecīgi arī tas var viest korekcijas," sprieda ekonomists.
Pēc viņa teiktā, kaimiņvalstīs redzama izteiktāka vēlme panākt sabalansētu budžetu – acīmredzot gan Igaunijā, gan Lietuvā saprot, ka pašreizējā ekonomikas ciklā budžetā ir jānodrošina neliels pārpalikums, lai sagatavotos iespējamam ekonomikas izaugsmes atslābumam, kas nenovēršami atnāks.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts lēsa, ka pozitīvi vērtējams tas, ka aizsardzībai nodrošināts finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta un papildu finansējums rasts arī veselības nozarei.
"Bet kas nav tik pozitīvi – mēs joprojām dzīvojam uz deficīta," uzskata Latvijas Bankas ekonomists.
Arī Vilerts norādīja, ka Latvijas ekonomika pašlaik atrodas augšupejošā fāzē, un tas ir īstais brīdis, kad būtu jāsāk domāt par atbildīgu valsts budžeta politiku– būtu jābūt vismaz sabalansētam budžetu, bet labākajā gadījumā – ar pārpalikumu, lai būtu pieejami resursi, saskaroties ar iespējamo lejupslīdi tautsaimniecībā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka uzskata, ka līdz šim pietrūkusi diskusija, kā tieši veselības aprūpei papildu piešķirtais finansējums uzlabos cilvēku veselību. "Ir, protams, labi, ja jums iedod papildu naudu – valstij, vai katram cilvēkam atsevišķi, tas pat nav tik būtiski, bet jautājums, ko jūs ar šo naudu darāt."
Jau ziņots, ka 2018. gada budžeta likums un to pavadošie likumprojekti, tostarp vidēja termiņa budžeta ietvars turpmākajiem trim gadiem trešdien, 11. oktobrī, iesniegts izskatīšanai Saeimā. Budžeta paketi galīgajā lasījumā plānots pieņemt 22. un 23. novembrī.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP. Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no IKP.
