Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste izstrādāto atbalsta piedāvājumu uzskata par sabalansētu. Viņš norādīja, ka viena no plāna daļām mērķēta uz mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, bet otra daļa palīdzēs gan ģimenēm, gan ekonomikai, gan netiešā veidā arī uzņēmumiem.
“Apstākļos, kad strauji aug pārtikas enerģijas cenas, un tā ir ļoti būtiska šo mājsaimniecību patēriņa sastāvdaļa, tad mājokļa pabalstu vai, teiksim, katru mēnesi piemaksu pensionāriem ar zemākām pensijām. Tas man liekas ļoti atbalstāms un vajadzīgs pasākums. Otra daļa ir energocenu sadārdzinājuma zināma kompensācija, kas arī noteikti ļoti palīdzēs gan daudziem cilvēkiem, gan ekonomikai kopumā, jo, strauji augot cenām, pieaugot izdevumiem par apkuri, elektrību, skaidrs, ka cilvēki patērēs mazāk un tas arī ekonomikā gada beigās būs redzams, jo ekonomikas aktivitāte, visticamāk, gada beigās palēnināsies diezgan nozīmīgi,” atzīmēja Rutkaste.
Runājot par cenu pieaugumu pārtikai, bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra – tās jāvērtē kontekstā ar ienākumiem. Salīdzinot ar finanšu krīzi 2008. gadā, cenu lēciens lielai sabiedrības daļai šoreiz neradīšot nepārvaramas problēmas pārtikas iegādē, ko nevar teikt par enerģijas cenām, kam pieaugums varētu būt mērāms pat vairākās reizēs. Un te atbalstu vajag. Strautiņš uzskata, ka pašlaik izstrādātos atbalsta pasākumus valdība vēl mainīs tuvojoties vēlēšanām, palielinot atbalsta summu.
Strautiņš skaidroja: “Es sagaidītu, ka tās summas būs lielākas nekā šobrīd minētie nedaudz vairāk kā 300 miljoni. Bet es arī nesagaidītu kaut kādu pilnīgu leiputriju, es nesagaidītu, ka valdība, pilnīgi tā, kā pasargāt Latvijas iedzīvotājus no tā, kas notiek pasaules tirgos, tas pirmkārt maksātu ārkārtīgi dārgi, un, otrkārt, tas arī mazinātu cilvēkiem vēlmi vai nu siltināt mājas, vai mainīt enerģijas veidu.”
Tikmēr bankas “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece šajā plānā saskata valdības centienus mērķēt atbalstu uz sabiedrības trūcīgāko daļu un grupām, kas vairāk pakļautas nabadzības riskam, piemēram, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
“Attiecībā uz to, ka tiek kompensēts energoresursu cenu sadārdzinājums visiem cilvēkiem. Tur tas, protams, nav ideālais variants, nu, vismaz no teorijas viedokļa noteikti nē, jo tas nozīmē, ka tas skar arī tādus cilvēkus, kas teorētiski varētu arī paši tikt galā. Bet, no otras puses, es saprotu, ka ne vienmēr teorija strādā praksē un diemžēl ir arī jārēķinās ar administratīvo slogu,” norādīja Buceniece.
“Swedbank” ekonomiste arī atzīmēja, ka pārlieku dāsns atbalsts nozīmētu ne vien lielāku aizņemšanos, bet arī augstāku inflāciju. Taču atbalsts ir nepieciešams, jo atsevišķās pozīcijās sadārdzinājums lielai daļai citādāk var kļūt nepanesams.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
