2021. gadā Krievija bija 5. vietā Latvijas eksporta partneru vidū. Pērn Latvija uz Krieviju eksportēja preces 1,2 miljardu eiro apmērā. Imports no Krievijas bijis lielāks – 1,8 miljardi. Latvija uz Krieviju galvenokārt eksportē pārtikas rūpniecības produktus, elektroiekārtas un ķīmiskās rūpniecības produktus. Savukārt Latvija no Krievijas vairāk iepērk minerālos produktus un metālizstrādājumus.  

"SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka šīs nav tik stratēģiski svarīgas preces, lai tās tiktu pakļautas sankcijām. Taču sankciju ietekme uz Latviju un pārējo Eiropu būs netieša un stipra, jo Krievija varētu ieviest atbildes sankcijas enerģētikas sektorā.

"Līdz ar to es teiktu, ka tieši enerģētika un izmaksas, ar ko varētu saskarties tiešā veidā gan mūsu uzņēmēji, gan arī netiešā veidā caur visu to paaugstināto stresu Eiropā. Tas nozīmē, ka augstāka inflācija un zemāka izaugsme mūs šogad sagaida, nekā tas būtu bez šīm sankcijām," uzskata ekonomists.

Tam, ka sankcijas, pirmkārt, atspoguļosies uz energoresursu cenām, piekrīt arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš gan norāda, ka pilnīga ekonomiskās sadarbības saraušana starptautiskajā politikā ir reta parādība.

"Ja tiešām ekonomiskās  attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju lielā mērā tiek pārtrauktas, tad to ietekmi varētu raksturot arī kā lielu. Pirmkārt, Krievija tomēr ir svarīgs eksporta tirgus gan rūpniecībā, gan pakalpojumu nozarē.

Un, kas vēl ir svarīgi, – ja ir tiešām ļoti stingras sankcijas un dramatiski notikumi, kas ir šo sankciju pamatā, tad tas noteikti pamatīgi skars arī visu Eiropas ekonomiku," vērtēja Strautiņš.

Kopējais apgrozījums, ko radīja Krievijas investoru uzņēmumi Latvijā, ir 4,4 miljardi eiro. Tie ir 7%  no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, norāda "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa.  

"Tas nav ļoti liels apjoms. Protams, nav liels apjoms. Bet jāņem vērā, ka šie Krievijas investīciju uzņēmumi – viņi ir kaut kādā sasaistē ar Latvijas uzņēmumiem. Jo, piemēram, piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar šiem uzņēmumiem," teica Kiopa.

Eksperti arī pieņem, ka sankcijas varētu apgrūtināt uzņēmumu norēķinus ar Krieviju. Turklāt dažādie sankciju režīmi, piemēram, ASV un Eiropas Savienības sankcijas, apgrūtinās jebkādu sadarbību starp rietumvalstu un Krievijas uzņēmumiem. 

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.