Kā aug cenas un algas
Pēc ekonomista teiktā, cenu kāpums ir globāls, un iemesls tam lielākoties ir energoresursu sadārdzināšanās. Energoresursi šogad būs vismaz par pusi dārgāki nekā tie bija pērn. Pieaug arī pārtikas cenas, un sankcijas Krievijai saistībā ar tās karu Ukrainā "diezgan būtiski vēl visus šos efektus pastiprina".
"Līdz ar to diemžēl šogad nekas patīkams nebūs. Inflācija, visticamāk, katru mēnesi būs divzīmju teritorijā, un tikai nākamgad mēs varam sagaidīt, kad cenu pieaugums bremzēsies," sacīja Rutkaste.
Cenu pieaugums rada spiedienu uz darba devēju celt algas darbiniekiem, diskusijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Kaut kādu brīdi droši vien darba devējs to var pacelt uz investīciju rēķina, kas arī īstenībā nav nekas labs. Bet kaut kādā brīdī tas var radīt problēmas," teica Endziņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns diskusijā sacīja, ka iepriekšējos gados algas Latvijā kāpa, bet inflācija bija salīdzinoši zema. Mājsaimniecību labklājība pieauga, samazinot pārtikas un mājokļa izdevumu īpatsvaru mājsaimniecības budžetā. "Lielākā problēma būs tā, ka cilvēkiem, patīk vai nē, bet jāiemācās pārstrukturēt savus izdevumus atpakaļ, kā tas bija pirms dažiem gadiem," sacīja Leiškalns.
Latvijas Bankas ekonomists piebilda, ka pērn algas pieauga vidēji par 10%, kas nosedza cenu kāpumu, taču šogad tā vairs nebūs – vidēji cenas tautsaimniecībā būs augušas straujāk nekā algas.
Tiesa, līdz šim straujāk pieauga lielākas algas nekā mazākas algas.
Runājot par minimālo algu Latvijā, Latvijas Bankas ekonomists sprieda, ka, viņaprāt, iepriekšējos gados Latvijā pārāk daudz enerģijas veltīts minimālās algas jautājumiem. "Manuprāt, jau sen bija jāpiesaista [minimālā alga] kā [noteikts] procents no vidējās algas un līdz ar to jautājums tiktu atrisināts. OECD valstīs pieredze ir dažāda, bet parasti minimālā alga pret vidējo algu ir kaut kur robežās no 40% līdz 60%. Labklājības ministrijas piedāvājums par 50% būtu apmēram pa vidu," teica Rutkaste.
Arī LDDK sociālo lietu eksperts uzskata, ka Latvijā beidzot minimālā alga būtu jānosaka, ņemot par pamatu vidējo algu valstī. "LDDK ieskatā ir jābeidz politiskā vairāk solīšana. Nekādā gadījumā nedrīkst būt, ka minimālās algas lielums ir politiskās vairāksolīšanas objekts. Ir vienreiz jāpieņem lēmums – vai tie ir 40% vai 45% no iepriekšējā vai aiziepriekšējā gada [vidējās algas] (..)," teica Leiškalns.
Vai un kā atbalstīt?
Jautāti, kā mazināt cenu lēciena ietekmi, LTRK vadītājs Endziņš atzina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana īstermiņā mazliet dotu atelpu tiem uzņēmumiem, kas strādā tikai iekšējā tirgū, bet ilgtermiņā šāds iespējamais solis neko nerisinātu. "Ilgtermiņa risinājumi ir konkurētspējīgi darbaspēka nodokļi," teica Endziņš.
Latvijas Bankas ekonomists sacīja, ka nodokļu samazināšana cenu kāpuma kompensēšanai tehniski ir ļoti vienkārši izdarāma lieta. "Saeimā nospiež pogas un risinājums ir pieņemts,"
sprieda Rutkaste, norādot, ka vislielākās ieguvējas no atbalsta visiem būtu labāk situētas ģimenes.
"Mūsuprāt, tas ir ļoti dārgs risinājums. Protams, tas kaut ko atvieglos, bet budžetam tas izmaksās ļoti dārgi. Tādēļ, manuprāt, ir jādomā par citiem risinājumiem. Tas labākais sapņu variants būtu – ja tiešām varētu nomērķēt tos pabalstus. (..) Ja iedzīvotāji katru gadu deklarētu savus ģimenes ienākumus, ja valsts zinātu, cik kurā ģimenē tie ienākumi ir un tad atbilstoši varētu to atbalstu arī mērķēt. Šobrīd to ir grūti izdarīt, par to mēs runājam katras krīzes un nepieciešamības laikā. Mums šis jautājums, manuprāt, ir jāatrisina, lai nākotnē mēs atbalstu varētu sniegt mērķēti," teica ekonomists.
Latvijā līdz šim sniegts daļēji mērķēts atbalsts. Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi.
Pēc ekonomista teiktā, šobrīd ir grūti prognozēt, kādi būs siltumapgādes un elektroenerģijas tarifi rudenī, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja šie tarifi pieaugs "šokējoši" strauji.
"Teiksim, tas pirmais solis – mērķēti pabalsti, varbūt dzīvokļu pabalsti, tās var būt konkrētu naudas summu izmaksas tām sabiedrības grupām, kas ir vairāk ietekmētas, bet arī paturot kabatā šādu plānu, ja tiešām tarifu pieaugums rudenī ir šokējošs. Mājsaimniecībām tad zināmai kompensācijai, iespējams, būtu jābūt," piebilda Rutkaste.
