ĪSUMĀ:
- Latvijā pirms pandēmijas e-komercija nebija tik aktuāla kā vidēji Eiropā.
- Covid-19 ierobežojumi spiež arvien vairāk atvērt interneta veikalus.
- Eksperte uzsver, ka e-komercijas uzplaukums bijis līdzīgs vulkāna izvirdumam.
- Digitālā mārketinga speciālists: Atgūts iekavētais, un arī turpmāk būs vairāk pakalpojumu tiešsaistē.
- Dažāda veida uzņēmējdarbības pārstāvji apliecina - tiešsaistē pirkumu skaits aug.
2019. gadā Latvijā tikai 11% mazo un vidējo uzņēmumu pārdeva savas preces un pakalpojumus tiešsaistē.
“Es domāju, ka šī gada rādītāji būs vismaz divas reizes, ja ne pat vairāk, lielāki. E-komerciju un visas digitālās transformācijas lietas šis gads ir ļoti strauji virzījis uz attīstību. Šis rādītājs aug arī visā Eiropā, bet mums Latvijā bija vislielākās un plašākās iespējas palielināt šos rādītājus, jo mums sākotnējais līmenis bija ļoti zems,” pastāstīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Viņa norādīja, ka Eiropā vidēji 17,5% uzņēmumu pārdeva preces tiešsaistē. Latvijas e-komercijas apgrozījums pērn veidoja tikai 5% no mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma, bet vidēji Eiropā šis rādītājs bija vairāk nekā divas reizes lielāks.
“Šīs pēdējās dienas ir radījušas dažādu e-veikalu un dažādu attālinātu pirkšanas pasākumu tiešām vulkāna izvirdumu.
Daudzi veikali, kurus mēs tiešām gaidījām, kad tie būs pieejami attālināti, tagad ir pieejami attālināti. Un, protams, šis laiks arī attīsta dažādus piegādes pakalpojumus. Katrā ļaunumā ir savs labums, un tiešām e-komercija Latvijā pašlaik attīstās ļoti strauji,” uzsvēra Bāliņa.
“Līdz pandēmijai mēs e-komercijas ziņā Latvijā augām salīdzinoši lēni,” sacīja digitālā mārketinga aģentūras “New Black” vadītājs Artūrs Mednis. Viņš teica, ka šis process gāja savu gaitu un visdrīzāk šī brīža rādītājus sasniegtu pēc pieciem gadiem.
“Tirgotāji bija spiesti izdarīt to, ko viņiem sen jau vajadzēja izdarīt. Vienkārši kaut kādu apsvērumu dēļ [nedarīja], vai tas bija slinkums vai nelikās aktuāli. Beigu beigās var gadīties, ka neticēja, ka kāds internetā kaut ko pirks, un to pirkumu nemaz nebija tik daudz. Lai gan, ja paskatāmies uz populārākajiem interneta veikaliem Latvijā, tad mēs runājam par miljoniem eiro lieliem apgrozījumiem,” sacīja Mednis.
Viņš akcentēja, ka ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē e-komercija šobrīd iet uzvaras gājienā.
“Mēs runājam par pieaugumu simtos procentu e-komercijas nozarei, un nākotnē noteikti tas turpināsies.
Pat tad, ja pandēmija beigsies, nav tā, ka viss atgriezīsies savās vecajās sliedēs.
Labi, drīkst iet ārā, doties uz pasākumiem, būs festivāli, bet ir lietas, kuras cilvēki novērtēs kā ļoti ērtas. Iepirkšanos internetā, e-dokumentu parakstīšanu un jebkādas citas lietas, kas atvieglo mūsu dzīvi, izmantojot dažādas tiešsaistes platformas, to cilvēki turpinās darīt arī pēc pandēmijas,” uzsvēra Mednis.
Ko saka uzņēmēji
Veikalu tīkls “TOP” e-veikalu izveidoja martā, reaģējot uz situāciju valstī. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Priedīte pastāstīja, ka e-vides attīstīšana bija nākotnes plānā, bet situācija spieda visu izdarīt trieciena tempā.
“Martā, aprīlī tiešām bija ļoti liels pieprasījums. Tad tas viss vasaras periodā kļuva diezgan neaktuāli. Savukārt tagad pēdējo nedēļu laikā katru dienu pirkumu skaits dubultojas, un arī pirkuma čeka apjoms palielinās. Cilvēki tiešām pārdomā to, ko pasūtīs un kad viņi sūtīs. Mēs atšķirībā no galvaspilsētas, kur šis pieprasījums tiešām ir ļoti liels, spējam piegādāt pasūtīto vai nu tajā pašā dienā, vai vēlākais nākamajā dienā,” stāstīja Priedīte.
“Pica Lulu” e-komercijas lauciņā darbojas jau vairākus gadus, nodrošinot picu piegādi. Uzņēmuma mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa teica, ka tā, sākoties pandēmijai, bija priekšrocība, bet konkurence e-vidē ir liela.
“Protams, arī mēs mēģinājām pielāgoties šiem jaunajiem apstākļiem. Pavasarī izveidojām “Lulu bodi”, kas nodrošina ne tikai picu piegādi, bet arī dažādas saimniecības preces, pārtikas produktus. Piedāvājums nav tik liels kā citos lielveikalos, bet tādas pamatvajadzības mēs ar ātro piegādi varam nodrošināt. Šajā gadā ir jārēķinās, ka būs apgrozījuma kritums vairāk par 20%, bet tajā pašā laikā sūdzēties nevar. Viss notiek,” norādīja Puriņa.
Uzņēmumam “Ziemeļmeita” ir veikals Rīgas centrā, bet pirms vairākiem gadiem izveidots arī interneta veikals.
“Tā tirdzniecība nebija aktīva, un mēs vienmēr brīnījāmies, ja kāds kaut ko nopirka,” stāstīja veikala vadītāja Anita Vaivare. Viss mainījās pavasarī, kad cilvēki fiziskajā veikalā vairs teju neiegriezās.
“Tad mēs intensīvi visu fotografējām un likām interneta veikalā. Arī individuālos pasūtījumus. Šobrīd esam diezgan pārsteigti par pēdējā mēneša rezultātiem. Tie ir ļoti labi, bet ir arī diezgan daudz naudas ieguldīts reklāmā,” stāstīja Vaivare.
Arī konkurence tiešsaistē nesnauž. Tāpēc par sevi jāstāsta un jāatgādina gan sociālajos tīklos, gan, izmantojot reklāmas iespējas interneta portālos.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, bet 17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
