Namīpašniece: Ir sajūta, ka cilvēkus izspiež no Rīgas centra
Rīgas centrā lielākais nekustamā īpašuma nodokļa slogs ir tieši zemei.
Tas nozīmē, ka diviem īpašniekiem ar vienāda izmēra zemes gabaliem, bet atšķirīga izmēra ēkām, nekustamā nodokļa maksājums var būt ļoti līdzīgs.
Tā ir skarba realitāte namīpašniekiem, kuru ēkām vēsturiski ir lielāki piegulošie zemes gabali. Namīpašniecei Ivetai Rīgas klusajā centrā par 155 gadus vecu divstāvu ēku uz 1000 kvadrātmetru liela zemes gabala ir jāmaksā tikpat liels nodoklis, kā namīpašniekam, kuram nams slejas sešos stāvos un aizņem visu zemi.
Iveta pētījusi dažādus variantus, kā vērtīgo pagalma zemi izmantot, taču saskaņā ar pilsētas apbūves noteikumiem neko peļņu nesošu tur uzbūvēt nevar.
Iveta denacionalizēto sešu dzīvokļu ēku pārņēma 1994.gadā. Tolaik īpašuma nodokļa nebija. 1990. gadu beigās pirmais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums viņas namam bija 46 lati. Šogad nekustamā īpašuma nodoklī jāmaksā vairāk nekā 8200 eiro. Viņa uzskata – NĪN ir jāmaksā, taču tam ir jābūt samērīgam.
"Manā uzskatā ir jābūt individuālai pieejai, aprēķinot kadastra vērtību katram īpašumam. Skatoties uz to, kas tur vēsturiski ir bijis uzcelts un kas tur notiek.
Šobrīd ēkas uzturēšanai un remontiem paliek nedaudz, jo lauvas tiesa ienākumu tiek samaksāta tieši NĪN maksājumos," neslēpj Iveta. "Rodas sajūta un bažas, ka mērķtiecīgi tiek izdzīvoti Rīgas centra pamatiedzīvotāji," neslēpj Iveta.
Ingārs Daibe, kurš vairākus gadus pārstāvējis Rīgas namīpašnieku biedrību, stāsta – grūtības ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu jau gadiem ir bijušas vairāk nekā pusei no tolaik 400 biedrības namsaimniekiem. "Līdz ar to nami ir nesakārtoti, un daudzi arī nevar sameklēt īrniekus (..). Mēs noteikti sakām, ka mēs nodokļus esam gatavi maksāt, bet tikai tādā mērā, lai tas būtu samaksājams. Lai nav tā – samaksā nodokli un dzīvošanai diemžēl nepietiek," saka Daibe.
Pētniece: Zaudējot cilvēkus, pilsētā zūd dzīvais mantojums
Arī no īrniekiem nevar pieprasīt bezgalīgi, tie pamet mājokļus. Šos jautājumus daudzu gadus garumā pētījusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pētniece Sarmīte Barvika. Viņa pašlaik atrodas ASV, tāpēc sazināšanās notiek skaipā. Barvika norāda - izstumšana ir viena no pilsētvides visapdraudošākajām tendencēm visā pasaulē.
"Teritorijas zaudē, kā angļu valodā saka – "living heritage". Tas ir dzīvais mantojums. Pilsētu vislabāk reprezentē cilvēki, paaudzes, cilvēku dzīvesveids, nevis lietas. Visā pasaulē ļoti domā, kā to aizsargāt," pauž Barvika.
Viņa norāda – par šiem jautājumiem runāts daudzos Eiropas mēroga dokumentos. Rīga ir visai uzskatāms izstumšanas piemērs. Barvika norāda uz tautskaites datiem, kas parāda - puse Rīgas vēsturiskā centra iedzīvotāju tur dzīvo mazāk nekā desmit gadus.
"Kas notiek ar cilvēkiem? Arī geto veidošanās nav pieļaujama. Cilvēks vairs nav spējīgs kādā teritorijā dzīvot, kur viņš ir vēsturiski dzīvojis, kā mums Jūrmala vai Rīgas vēsturiskais centrs, kur viņam kļūst par dārgu. Īpašuma nodoklis ir ļoti augsts. (..) Viņam ir kaut kur jāpārceļas, un viņš parasti pārceļas uz sliktāku rajonu. Tur ir sliktākas iespējas viņa bērniem, un tas atstāj iespaidu uz nākamajām paaudzēm," stāsta Barvika.
Viņa uzskata – nekustamā īpašuma nodoklis ir vajadzīgs. Taču ir jābūt rūpīgi izstrādātai sistēmai, kā to iekasēt, neizstumjot pamatiedzīvotājus.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no NĪN īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Nodoklis tiktu veidots no trim komponentēm:
- 50 centi par katru dzīvojamās telpas kvadrātmetru,
- pieci centi par katru zemes kvadrātmetru,
- 0,1% no īpašuma kadastra vērtības.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
Tikmēr ap 150 cilvēku pirmdienas, 27.marta vakarā pulcējās protestā pie Saeimas, paužot neapmierinātību ar nepanesamo NĪN slogu.
