Panorāma

Pārbaudīs M. Sprūda drošības naudas izcelsmi

Panorāma

Lieta pret K. Lipmanu un "Grindex" akcijām tiesā

Eksperti: atmazgājot naudu, Latvija nekļūs par mazo Šveici

Eksperti: Atmazgājot naudu, Latvija nekļūs par mazo Šveici

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 8 mēnešiem.

Jau deviņdesmito gadu sākumā Latvija cerēja izveidot banku sektoru, kas spētu konkurēt ar Šveici, taču iepriekš izraudzītais ceļš – šaubīgu NVS valstu klientu apkalpošana – izrādījies maldīgs. To uzsver LTV uzrunātie eksperti. Viņi visai skarbi raksturo šādu banku biznesu un uzskata, ka nule publicētais ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) paziņojums, kurā "ABLV Bank" vainota naudas atmazgāšanā un korupcijā, skaidri parāda – Latvijā nerezidentu bankas ir kā atkritumu pārstrādātāji.

Uzmanība pret nerezidentus apkalpojošo "ABLV Bank" pēc ASV FINCEN paziņojumiem, kurā tā apsūdzēta par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, aizvien pieaug. Ceturtdien, 15.februārī, tai uzraudzības statusu noteikusi birža, kurā tiek kotētas bankas obligācijas.

LTV uzrunātie eksperti uzsver – ja ASV nolems ieviest sankcijas, banku atslēdzot no dolāru darījumiem, tās rīcībspēja kļūs apgrūtināta.

Žurnālists Māris Zanders atzīst – kopš deviņdesmitajiem gadiem daudzi Latviju gribējuši redzēt kā mazo Šveici, taču klientus piesaistījuši ar naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, no kuriem grūti atteikties pat pēc brīdinājumu saņemšanas.

"Laikam tas sapnis ir tik dziļš, iesēdies un mēs nespējam no tā pamosties. Kad uz mums bļauj, cik grib, mēs sakām – mēs te tomēr kaut kā mēģināsim drusku. Nu paņemsim citu veļaspulveri mazgāšanai, mazgāsim ar ekoloģiski tīru pulveri, bet mēģināsim kaut kā drusku par kluso un lēnāku ātrumu ieslēgsim, lai kaimiņiem netraucētu, bet tomēr mēģināsim pamazgāt to naudu," sprieda Zanders.

Vēl skarbāks ir konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis, salīdzinot pašreizējo nerezidentu banku biznesu ar atkritumu pārstrādi.

"(..) Tad ir jautājums, vai mūsu daba, cilvēki, sabiedrība varam atļauties to darīt? Vai arī – tā smaka, kas nāk no tā visa un bakteriālais fons sabendē mūsu sabiedrību, ka mēs vienkārši sakām – mēs tādā veidā to darīt vairs nevaram. Vai nu mēs to darām tīri. Ja mēs to darām tīri un tas neatmaksājas, tad to nedarām un darām kaut ko citu. Pievienojam vērtību, mēģinām ar tīru naudu nopelnīt vairāk. Tas ir grūti, tur ir konkurenti Rietumos. Bet šai jomai [naudas atmazgāšanai] šajā ģeopolitiskajā situācijā un vispār tālāk uz priekšu nav perspektīvas. Tas ir postpadomju mantojums, atskaņas no deviņdesmitajiem gadiem. Šis stāsts ir beidzies," vērtēja Rungainis.

"ABLV Bank" gan nav vienīgā Latvijas banka, kura nonākusi FINCEN uzmanības lokā. Pēdējo 16 gadu laikā iestāde tiešu valdību iesaisti naudas atmazgāšanā konstatējusi piecās valstīs un 21 finanšu iestādē. Trīs no tām darbojušās Latvijā – "ABLV Bank", "Multibanka" un pirms vairākiem gadiem likvidētā "VEF banka''.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2016.gadā piemēroja "ABLV Bank" vairāk nekā trīs miljonu eiro sodu par nepietiekamu iekšējo kontroli. FKTK savus komentārus par FINCEN konstatēto sola sniegt piektdien, 16.februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti