"Brent" naftas cena 8. martā pulksten 17 bija 132 ASV dolāri par barelu. Salīdzinājumam – gandrīz pirms gada, 2021. gada aprīlī, šīs markas nafta maksāja 69 dolārus par barelu. Un pagaidām nav nekādu pazīmju, ka cenu kāpums, kurš saistīts ar karu Ukrainā, apstāsies.
Visa pasaule šobrīd gaida, kad un kādā apmērā tiks ieviestas sankcijas pret Krievijas energoresursiem. Tieši šīs gaidas ietekmē pašreizējo cenu veidošanos, saka eksperti.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja: "Cik daudz no Krievijas tiks pirkta nafta, vai varēs pārdot pasaules tirgos un vai neparādīsies jaunas sankcijas."
Ja rietumvalstis ieviesīs embargo Krievijas naftai, tad cenas turpinās kāpt. Vismaz līdz brīdim, kamēr samazināsies pieprasījums. ASV otrdien jau paziņoja, ka aizliedz energoresursu – naftas, gāzes un ogļu – importu no Krievijas.
"No aptuveni 100 miljoniem barelu dienā, ko pasaulē patērē, Krievija ražo ap 11 [miljoniem], patērē 4 [miljonus]. Tātad pietiekami liels ražotājs. Ja šis ražošanas apjoms pazūd no pasaules tirgus, tad cenai ir jākāpj tik tālu, kamēr samazinās pieprasījums," skaidroja Āboliņš.
Tādējādi naftas cena var sasniegt 200 ASV dolārus par barelu.
Latvijā tas nozīmētu degvielas cenas – 2,50 eiro par litru, prognozēja Āboliņš.
Lai to novērstu, ir jāatrod citas valstis, no kurām iepirkt naftu, ko līdz šim pirka Krievijā. Viens no variantiem ir Apvienotie Arābu Emirāti. Taču, kā skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis, ir tehnoloģiski sarežģījumi, kas to apgrūtina. Taču ir arī citas iespējas.
Viņš sacīja: "Ļoti gaida sankciju noņemšanu no Venecuēlas ieguves un sankciju noņemšanu no Irānas ieguves. Ja viss šis tuvākajās dienās vai nedēļās tiks izdarīts, tad varam gaidīt, ka cenas stabilizēsies. Es domāju – pasaules biržas cenas."
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" ir savākti 10 tūkstošu iedzīvotāju paraksti iniciatīvai par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Iniciatīvas autors norāda, ka nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
