“Transņeft” ir Krievijas valstij piederošs monopolists - tas pārvadā teju visus Krievijā ražotos naftas produktus. Tā vietā, lai ar dzelzceļa palīdzību nogādātu daļu naftas produktu uz Latvijas ostām, tos iesūknēs cauruļvadā "Sever", kas ved uz Primorskas ostu. Tāpat uzņēmums sola izmantot citas modernizētās ostas - Ustjlugu un Novorosijsku. Tās visas jaunajām kravām ir gatavas, norāda speciālisti. Bet tieši politiskais aspekts ir galvenais uzņēmuma lēmumā, uzskata "De facto" aptaujātie eksperti. Līdzīgu ceļu var iet arī citi Krievijas valstij piederošie uzņēmumi.
Bijušais Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Aleksašenko intervijā "De facto" saka: “Vēl pirms Vladimirs Putins kļuva par prezidentu, viņš savā maģistra darbā attīstīja teoriju par to, ka jābūvē ostas Kaļiņingradas apgabalā, lai Krievija būtu "neatkarīga" transporta ziņā. Viņš redz Krieviju ienaidnieku ielenkumā, un sankciju režīms pēc Krievijas agresijas Ukrainā viņa ieskatā to apstiprināja.”
No Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja posteņa nupat kā aizgājušais Sergejs Ivanovs tagad kalpo par Vladimira Putina īpašo pārstāvi ekoloģijas un transporta jautājumos. Tieši no Ivanova biroja caur Krievijas ziņu aģentūru TASS šonedēļ izskanēja - jau 2020. gadā ne tikai naftas produktus, bet visu Krievijas tranzītu mēģinās virzīt uz pašmāju ostām. Taču privātus uzņēmumus ir daudz grūtāk stūrēt no Kremļa - Krievijas eksportētāji, kas riskē ar savu, nevis valsts naudu, izmantos lētāko pakalpojumu.
Pagaidām Latvijas ostas konkurencē uzvar. Vai tas mainīsies nākotnē, ir liels jautājums ar daudziem mainīgajiem. Galvenie no tiem - vai modernizētās Krievijas ostas spēs piedāvāt zemākus tarifus un cik daudz par kravu piegādi prasīs Krievijas dzelzceļš.
Tas, ko eksperti iesaka Latvijas ostām - sākt aktīvāk piesaistīt pretēja virziena kravas - Eiropas preces, kurus Krievija importē - mašīnbūvē, celtniecībā, ikdienas patēriņā.
"Pagaidām krīzes dēļ šo kravu nav tik daudz, bet pēc dažiem gadiem Krievijas iedzīvotāji atkal sāks pirkt ārzemju preces, un ārzemju kravu apstrādē Baltijas valstu ostām ir lielas priekšrocības. Jūs varētu vest pārtikas produktus, celtniecības materiālus - kaut kādus, piemēram, dārgus ķieģeļus no Vācijas, auto daļas, daudz ko", skaidro Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Agibalovs.
