Pirms gada spēkā stājās jaunā nodokļu reforma. Tika ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis un diferencēts neapliekamais minimums. Kā šīs izmaiņas ietekmē iedzīvotāju ienākumus, vērtēja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece Līga Leitāne. Viņa skaidroja – ja esošās, sarežģītās neapliekamā minimuma normas netiks mainītas, nākamgad iedzīvotāju nodokļu parādi varētu vēl pieaugt.
"Maksimālā summa tikai no neapliekamā minimuma var veidoties no 480 eiro parāda līdz 480 eiro pārmaksai. Nākamgad šis diapazons jau palielināsies līdz 550 eiro un 2020. gadā būs 600 eiro. Ko tas nozīmē? Vispirms cilvēka ienākumiem piemēro prognozēto neapliekamo minimumu, kas aprēķināts, ņemot vērā vēsturisko ienākumu līmeni. Savukārt tad, kad gads beidzas, diferencēto gada neapliekamo minimumu piemēro par ienākumiem, kas attiecīgajā gadā ir bijuši. Ir cilvēki, kuriem nekas nemainās, bet citi ir bijuši, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā, ir studenti vai skolēni, kuri iepriekš nav strādājuši," stāsta Leitāne.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā veikt nevajag, tomēr mazas korekcijas ir iespējamas.
"Atkarībā no budžeta iespējām, vajadzētu palielināt neapliekamo minimumu, jo Lietuvā, Igaunijā tas ir lielāks. Otrs virziens saistīts ar veselības aprūpi un tās finansēšanu. Mums ir mikrouzņēmumu nodoklis, patentmaksas, autoratlīdzības - viņi šobrīd maksā salīdzinoši mazas sociālās iemaksas. Ja veselības sistēmā atsakāmies no divu grozu principa, tad ir jautājums, kā finansēt veselības aprūpi. Pārējiem nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā tika pielikts viens procentpunkts pie sociālā nodokļa," saka Āboliņš.
Līdzīgās domās ir arī bankas "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš uzsver, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir svarīga, bet nelielas izmaiņas, kam nav būtiskas ekonomiskās ietekmes uz valsts budžetu, ir jāveic.
"Viena no lietām, ko noteikti varētu mainīt, ir pārāk sarežģītā progresivitāte, kas Latvijā ir ieviesta, un mainīgais neapliekamais minimums. Progresivitāti var panākt ar vienu instrumentu – cilvēki, kuru ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, maksā lielāku nodokļa likmi. Darba ņēmējiem arī jāmaksā nodokļi vienā sistēmā. Tas, ka Latvijā ir dažādi režīmi - standarta režīms, mikrouzņēmumu režīms un citi, ir neefektīvi no ekonomiskā viedokļa un arī netaisnīgi, jo cilvēki piedalās sabiedrisko pakalpojumu finansēšanā uz dažādiem nosacījumiem. Noteikti jāvirzās uz to, lai nodokļu sistēma kļūtu vienkāršāka - gan vienkāršojot progresivitātes metodi, gan arī panākot to, ka visi cilvēki, kas strādā, maksā nodokļus vienā sistēmā," uzskata Strautiņš.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece Leitāne arī stāsta, ka izmaiņas nodokļos jau šogad ir veiktas. Tās gan ietekmēs nevis mazo, bet lielo algu saņēmējus. "Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31,4% likme iepriekš bija, sākot no 55 tūkstošu lieliem ienākumiem, tad šogad ir, sākot no 62 800 eiro gadā, līdz ar to ieguvums ir lielo ienākumu saņēmējiem, mēnesī līdz 54 eiro. Tātad labāki nosacījumi jau šogad radās tiem, kuriem ir lielāki ienākumi," norāda Leitāne.
Leitāne uzskata, ka jārunā par to, kā tiek uzlaboti tie punkti, kuri ir problēmu ģeneratori. Ekonomisti uzsver, ka valsts nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai un iedzīvotājiem saprotamai. Diferencētais neapliekamais minimums ir sarežģījis dzīvi gan iedzīvotājiem, gan sarežģījis pašu nodokļu sistēmu.
