Baltijas valstu šī gadsimta lielāko dzelzceļa infrastruktūras projektu "Rail Baltica" uzrauga kopuzņēmums "RB Rail". Katrā valstī ir arī ir uzņēmums, kas darbam seko līdzi konkrētajā valstī. Taču, lai miljardiem vērtais projekts ritētu raiti, izrādījies, ka ar esošo vadību nav pietiekami. Latvijā plānots izveidot starpministriju komiteju, kuras priekšgalā gatavs būt satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Zināms, ka komiteja sastāvēs no projekta padomes un speciālās darba grupas.
To, cik liela šī komiteja būs, Vitenbergs nevarēja pateikt, norādot, ka tajā būs pārstāvētas ne tikai ministrijas un valsts sekretāri, bet arī speciālisti, kas būšot palīgi gan pieminētajam uzņēmumam "RB Rail", gan arī "Eiropas dzelzceļa līnijām", kas projektu uzrauga Latvijā.
"Projektā kavējas zemju atsavināšana, un šis projekts ir gara, lineāra inženierbūve. Esošo regulējumu būtu nepieciešams pilnveidot.
Tas varētu būt kopīgs darbs starp Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju. Tāpat nav bijusi stabila finanšu resursu plūsma, lai varētu nodrošināt nepārtrauktus darbus un to nodrošināt nākotnē. Tādēļ, protams, kopīgs darbs [būs] Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministriju. Ierēdnieciska, parasta kārtība var aizņemt nedēļām pat mēnešiem ilgi, lai saskaņotu dažādus jautājumus. Mēs nedrīkstam kavēties. Ir jāpaātrina projekta norises. Es tiešām ceru, ka šī grupa palīdzēs projektu padarīt raitāku. Pat liekas dīvaini, ka šāda grupa nav bijusi izveidota iepriekš," teica ministrs.
Komitejas dalībniekiem algu par darbu nemaksāšot un arī komitejas izveidei nauda nebūšot vajadzīga. No vienas puses, tas ir pareizi, bet no otras – cik motivēti būs komitejas locekļi. Tam uzmanību pievērš Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs, atzīmējot, ka svarīgumu "Rail Baltica" jautājumam noteiks politiķi.
"Tiešām skatos piesardzīgi, jo viens jautājums ir tas jautājumu loks, uz ko šī padome, gan darba grupu komiteja koncentrēsies, lai [viņi] neapskata tos jautājumus, kas ir kopuzņēmuma "RB Rail" un "Eiropas dzelzceļa līniju" tiešā kompetencē, bet, lai tā koncentrēšanās būtu uz valsts pārvaldes un valdības lēmumiem. Bet, ja visi gaidīs, ka kāds atnesīs sarežģītu, starpnozaru risinājumu un skatīsies viens uz otru, tad ne padome, ne darba grupa neizpildīs to misiju, kas ir nepieciešama, un patiesībā var pat paildzināt lēmumu pieņemšanas procesu," vērtēja Grafs.
Piesardzīgs ir arī satiksmes eksperts un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie"), kurš norādīja – ja komiteja tiešām risinās problēmas, piemēram, ar lēno zemju atsavināšanu, tad tas ir pozitīvs signāls.
"Manuprāt, tas ir tikai politiskās gribas jautājums visos līmeņos – gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī risināt konkrētus jautājumus, kas rodas projektēšanas gaitā, zemju atsavināšanas gaitā. Tāpēc dibināt kādas pārnacionālas darba grupas nav veids, kā konkrētais projekts tiktu virzīts uz priekšu.
Bet, ja ar šīs komitejas un darba grupas palīdzību mums izdotos kaut par stundu šo projektu paātrināt, es tikai priecāšos," sacīja Linkaits.
Komiteja ne tikai palīdzēs risināt problēmas, bet arī palīdzēs attīstīt reģionus. Tā atzīmēja "Rail Baltica" kopuzņēmumā "RB Rail". Ja viss noritēs raiti, starpministriju komiteja varētu sākt strādāt jau pāris nedēļu laikā.
