ĪSUMĀ:
- Eksperts: Lietuvas atteikšanās no Krievijas gāzes ietekmē arī Latviju.
- Lietuvai atsakoties no Krievijas gāzes, tehniski Latvijā tā ieplūst nevar.
- Eksperts: Nav zināms, cik no Klaipēdas termināļa gāzes atliks Latvijai.
- Latvijā no aprīļa sākuma neienāk Krievijas gāze.
- EM norāda - notiek cauruļvadu remonts.
- EM: Nākotnē vajadzīgs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis reģionā.
- Latvija oficiāli nav atteikusies no Krievijas gāzes; gaida kopējo ES rīcību.
- "Latvijas gāze" mierina, ka šai sezonai gāzes pietiek.
- Inčukalna krātuvē pašlaik ir gandrīz tik daudz gāzes, cik Latvija patērē visos ziemas mēnešos.
Viņš norādīja, ka līdz ar Lietuvas lēmumu pagriezt muguru Krievijas gāzei Latvijā tehniski gāze no Krievijas ieplūst nevar, jo Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis un Inčukalna dabasgāzes krātuve strādā pārī. Pagaidām oficiāls paziņojums par Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas gāzes nav izskanējis.
"Ļoti grūti ir komentēt, kā tas tālāk attīstīsies, bet tas, ka situācija ir nopietnāka par nopietnu, ir skaidrs. Ja Lietuva šādu lēmumu pieņem, tad skaidrs, ka Lietuvas patēriņš tiks nodrošināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Kas paliks pāri? Pagaidām mēs nezinām. Mums nav nekādas ziņas no mūsu oficiālajām iestādēm.
Jābūt ir gataviem uz visnepatīkamākajām lietām.
Vairāku Eiropas valstu vadītāji jau ir uzrunājuši savus iedzīvotājus, aicinot taupīt enerģiju. Domājiet par temperatūras samazināšanu dzīvokļos, – to paudis gan Holandes valdības vadītājs, gan Vācijas, gan Austrijas valdības pārstāvji. Tātad gatavojas sliktākajam," vērtēja Ozoliņš.
Lietuva pirms divām dienām paziņoja, ka pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību. Pagaidām Latvija nav oficiāli izplatījusi paziņojumu, ka atsakās no Krievijas gāzes, tomēr uz mūsu valsti gāzes plūsma no Krievijas aprāvusies pirms četrām dienām.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns norādīja, ka oficiāli lēmums Latvijā nav pieņemts. Viņa rīcībā arī nav plašāka informācija par Lietuvas lēmumu atteikties no Krievijas gāzes, proti, vai Krievija nolēma pārtraukt gāzes piegādi Lietuvai vai tā bija Lietuvas iniciatīva. Savukārt attiecībā uz Latviju, pēc Šaicāna teiktā, uz mūsu valsti Krievijas gāze neplūst, jo notiek remontdarbi cauruļvadu sistēmā, kas savieno Latviju un Krieviju.
Oficiālu lēmumu par Latvijas atteikšanos no Krievijas gāzes nepauda arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Nacionālās apvienības politiķe Ilze Indriksone, sakot, ka Latvija pagaidām nav atteikusies no Krievijas dabasgāzes, bet kopš aprīļa ir tikai fiziski pārtraukta tās piegāde.
"Gaidām Eiropas Komisijas kopējo lēmumu. Jau iepriekš premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir aicinājis Eiropu atteikties no Krievijas gāzes, un mēs ceram uz to, ka izdosies pārliecināt pārējos partnerus Eiropā atteikties no Krievijas gāzes. Tad arī būs kopīga rīcība. Bet šobrīd fiziski nenotiek šī piegāde. Mums viss apjoms, kas nepieciešams vēl šai sezonai, ir pietiekams,” sacīja Indriksone.
"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030. gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi ar eiro. "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa. Tā teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".
Tāpat "Latvijas gāze" jau paziņojusi, ka vismaz šobrīd šķiet, ka šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmēja, ka "Latvijas gāzei" dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.
Faktu, ka šai sezonai Latvijai gāzes krājumi ir pietiekamā apjomā, Latvijas Radio apstiprināja arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Latvijā "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņaprāt, Krievijas paziņojums par tās gāzi norēķināties tikai Krievijas rubļos bija signāls par nepieciešamību strauji samazināt piegāžu atkarību no Krievijas, jo uz to vairs nevarot paļauties.
"Pašlaik krātuvē ir netipiski daudz gāzes šim periodam – 7,6 teravatstundas. Tas ir gandrīz tik, cik Latvija [patērē] visos ziemas mēnešos.
Tuvākajiem mēnešiem mums noteikti uztraukumu nav, bet par to, kā izveidosim uzkrājumus ziemai, mums Baltijas reģionā ir jādomā. No valsts enerģētiskās drošības viedokļa valstij viennozīmīgi jāatrisina jautājums par otra sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi – jo īsākā periodā, jo labāk,” atzīmēja Bariss.
Runājot par dabasgāzes nodrošināšanu nākamajā sezonā, Indriksone Latvijas Radio atklāja, ka enerģētiskās drošības darba grupā par to bijusi atsevišķa sēde. Darba grupa vienojusies tuvākajā laikā vērsties valdībā ar rosinājumu veidot dabasgāzes drošības rezerves.
