Pirmdien laikā no četriem līdz pieciem pēcpusdienā elektrības cena biržā pārsniedza 62 centus par kilovatstundu, kas ir vēsturiski augstākā elektrības cena, kāda Latvijā jebkad fiksēta.
"Mēs skatāmies uz vienas stundas cenu. Naftas izteiksmē tā būtu vairāk nekā 1000 dolāri par barelu naftas cena, kas, teiksim, benzīna vai dīzeļdegvielas izteiksmē būtu septiņi, astoņi eiro litrā," salīdzināja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Iemeslu elektrības cenu kāpumam ir daudz, ne visi ir savstarpēji saistīti. Jau ilgstoši elektrības cenu paaugstina dārgā dabasgāze, augstais pieprasījums, maksa par CO2 izmešiem. Šajās dienās minētajiem faktoriem pievienojās arī laikapstākļi. Lēns vējš un zema gaisa temperatūra.
"Situācija, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, tomēr ir atšķirīga, jo jau pagājušonedēļ mēs redzējām, ka tās superaugstās cenas nāca tieši no Rietumeiropas valstīm.
Šoreiz tas augsto cenu perēklis, varētu teikt, ir izveidojies tieši Skandināvijā. Vismaz tā var secināt, skatoties uz šiem tirgus datiem, kur tieši augstās cenas ir veidojušās Zviedrijas vairākos reģionos, Somijā, Baltijas valstīs, bet nav vairs Vācijā, Norvēģijā," pastāstīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas direktors Gunārs Valdmanis.
Cenu kāpums agrāk vai vēlāk atspoguļosies rēķinos. Visstraujāk to izjutīs patērētāji ar dinamisko tarifu. Iedzīvotājiem, kuru elektrības tarifs ir piesaistīts biržas cenai, būtu vērts pievērst uzmanību stundām, kurās elektrības cena ir visaugstākā un tieši šajā stundās nedarbināt ierīces ar augstu enerģijas patēriņu. Elektrības cenas sāk kristies vakarpusē. Visizdevīgākās parasti tās ir pēc pusnakts.
Ārkārtīgi augstas elektrības cenas Baltijas valstīs un Somijā gaidāmas arī otrdien. Redzams, ka cenu rekordi kritīs jau no sešiem rītā, bet septiņos cena pārsniegs eiro par kilovatstundu.
"Tas drīzāk kā izņēmumu izņēmuma kārtā, jo ilgstošāks tāds cenu līmenis ļoti būtiski ekonomiku sabremzētu un arī patēriņu samazinātu," norādīja ekonomists Āboliņš.
Lai gan precīzas prognozes izteikt ir pāragri, speciālisti norāda, ka tuvāk svētku laikam elektrības cenām vajadzētu ievērojami kristies.
"Saistīts ar to, ka saimnieciskā aktivitāte šajā periodā parasti tomēr samazinās mazliet un ir diezgan liels enerģijas pārpalikumu arī no tā sauktajām trešajām valstīm, Krievijas, Baltkrievijas, kas nonāk mūsu tirgū. Tradicionāli šajā laikā ir vērojams diezgan liels piedāvājums un zemākas cenas," stāstīja Valdmanis.
Āboliņš norādīja, ka Latviju nevar izraut no Eiropas konteksta – augstas elektrības cenas ir visā Eiropā. Tomēr lokāli un īstermiņā būtu jāpārskata, kā atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, jo atbalsts, piemēram, vakcinētajiem senioriem, par kādu lemts rudenī, pie pašreizējā cenu kāpuma varētu nesegt elektrības cenu sadārdzinājumu.
KONTEKSTS:
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu šajā ziemas sezonā, viens no Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem atbalsta mehānismiem, kas tiek apsvērts koalīcijā, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijai. Koalīcija vēl par konkrētiem atbalsta mehānismiem nav vienojusies, tas varētu notikt nākamnedēļ.
