Ekonomikas pamatā ir likumsakarības. Ja kļūst dārgāka elektrība, sadārdzinās arī daudzas citas preces un pakalpojumi, kur tā tiek izmantota. Ja elektroenerģijas cena nemazināsies, visvairāk cietīs maznodrošinātie, norādīja Latvijas Pašvaldību savienībā.
"Šie cilvēki vienkārši pazeminās savas dzīves kvalitāti.
Tā norēķinu ietekme atsaucas uz jebkuru pakalpojumu. Ja reiz elektrības cena pieaug, tad pieaug maksa par siltumapgādi, ūdens apgādi, tas ir pašvaldību sadaļā. Pieaug maksa arī par transportu – tramvajiem, trolejbusiem. Pieaug pārtikas cenas. Tā ir ķēde," stāstīja Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
Pašvaldību savienība uzskata – ir ne vien jāsamazina PVN elektroenerģijai, bet arī jāievieš mērķtiecīgs atbalsts mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone atzina, ka lielajiem ražošanas uzņēmumiem PVN samazināšana daudz nelīdzēs.
"Tas, kas ir visbīstamākais, ka mūsu lielie ražotāji – tie parasti, kā likums, ir arī lielie eksportētāji.
Un, kā mēs zinām, tieši eksportētāji mums palīdzēja pārdzīvot šo kovida laiku, jo finanšu situācija valsts budžetā bija laba, tieši pateicoties tam. Līdz ar to šeit ir divas bīstamības. Viena ir valsts budžeta jautājums un otra, protams, ir darbinieku un nodarbinātības jautājums," stāstīja Meņģelsone.
Par saviem priekšlikumiem Meņģelsone vairījās runāt, jo vispirms vēlējās sagaidīt, ko uz galda liks Ekonomikas ministrija.
Uzklausot nozaru organizāciju priekšlikumus, ministrija tālāk sarunās ar valdošās koalīcijas partneriem virzīs divus priekšlikumus: uz laiku samazināt PVN nodokli līdz 5% elektroenerģijai, kā arī, lai atbalstītu uzņēmumus, uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu. Konkrēti aprēķini vēl sekos.
"Tā ir ārkārtas situācija, nebijusi situācija, un cenu kāpumi ir tiešām lieli. Tam ir jābūt valdības dienaskārtībā kā pirmajam jautājumam, ar kuru ir jārisina situācija nekavējoties.
Un lēmumi ir jāpieņem maksimāli ātri," izteicās ekonomikas ministrs.
Vitenbergs cer, ka pirmdien koalīcijas partneri ierosinājumus atbalstīs un jau otrdien valdības sēdē pieņems mājsaimniecību un uzņēmēju atbalsta pasākumus.
KONTEKSTS:
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence vērojama visā Eiropā, un tam pamatā ir faktori, kas jau iepriekš noteica cenas pieaugumu – augstās gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas pieauga vēl, un, pazeminoties gaisa temperatūrai, pieauga elektroenerģijas patēriņš.
Cenu kāpums kļuvis vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Šā gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – jauns risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātajām mājsaimniecībām.
No šā gada 1. novembra visām aizsargātā lietotāja grupām jau par 10 eiro tika palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju, tādējādi kompensējot straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. To paredz valdībā atbalstītie grozījumi aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.
Savukārt seniori, kas ir vecāki par 60 gadiem un kas vakcinējušies pret Covid-19, piecus mēnešus var saņemt 20 eiro ikmēneša pabalstu energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
