Tomēr politiķu nevēlēšanās meklēt tam risinājumu norāda uz centieniem izvairīties no atbildības.
"Citadeles" pārdošanas darījumam, kam bija jākļūst par premjeres Straujumas valdības veiksmes stāstu, nu ir pārvērties par karstu kartupeli, kuru ņemt rokās šķiet nevēlas neviens.
“Es pati būtu gatava parakstīt līgumu ar investoriem par “Citadeles” pārdošanu, ja tas būtu iespējams,” piektdien žurnālistiem sacījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Droši "Panorāmas" avoti apgalvo, ka nevēlēšanos uzņemties atbildību par līguma parakstīšanu veicina tajā iekļautais gala cenas noteikšanas mehānisms, kas iepriekš publiski nosaukto bankas akciju cenu 74 miljonu eiro apmērā var ievērojami samazināt. Vēl nesen tas bija viens no iemesliem, kādēļ amatus pameta nu jau bijusī Privatizācijas aģentūras valde.
Eksperti gan nedomā, ka pēc šī demarša līgumā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Šādu situāciju, viņuprāt, radījusi pati valdība, ilgstoši nespējot pieņemt izšķirīgus lēmumus par bankas pārdošanu.
„Pieņemsim astoņos iet lidmašīna. Jūs sešos pieceļaties, paēdat un it kā varat braukt uz lidostu. Bet tad jūs nolemjat, ka varat vēl pagulēt un tikai tad braukt uz lidostu. Protams, ka tad ir steiga," situāciju raksturo bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
"Kas liedza valdībai to darīt savlaicīgi? Protams, ka tas tā notiek daudzos procesos, ka lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi. Bija pieci gadi, kad to organizēt. Bet, ja to visu atliek, tad protams ir steiga,” atzīst Krastiņš.
Cik ilgi vajadzēs gaidīt jaunu rīcībspējīgu privatizācijas aģentūras valdi, pagaidām nav precīzi zināms. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka tam vajadzētu dažas dienas. Tiesa, ja valdība vēlas iekļauties Eiropas Komisijas nospraustajos laika rāmjos, nāksies pasteigties, lai atlicinātu laiku arī bankas jauno īpašnieku kapitāla izcelsmes pārbaudei. To Finanšu un kapitāla tirgus komisija var sākt darīt tikai pēc darījuma parakstīšanas.
„Protams, mēs justos komfortā, ja mums būtu dots pietiekošs laiks. No vienas puses mums ir likuma termiņš. Ja mums likumā ir dots laiks, mēs šo laiku tērējam, lai pārliecinātos un pieņemtu lēmumus, par ko mums ir jāatbild. No šī viedokļa, ja ir konkrēts laika grafiks, kas valstij ir saskaņots ar EK, ir arī paredzēts mūsu laiks. Es ļoti ceru, ka pēc tām konsultācijām, kas ir notikušas, kur mēs esam skaidrojuši, kāds dokumentu apjoms ir nepieciešams, mums ir atvēlēts pietiekošs darba laiks,” pauž komisijas padomes priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
Vjačeslavs Dombrovskis vēl ceturtdien atzina, ka ātri lemtspējīgu Privatizācijas aģentūras valdi divu amatpersonu sastāvā nav iespējams izveidot, jo no uzrunātajiem kandidātiem ieņemt amatu piekritis tikai viens. Juristi ir pārliecināti, ka arī šī situācija nav bezizejas un līgumu, grozot PA statūtus, varētu parakstītu arī viens valdes loceklis.
„Tas juridiskais ceļš mainīt valdes locekļu sastāvu ir vienkāršs - īpašniekam ir jāpieņem lēmums par valdes locekļu skaitu, jāsastāda jaunie statūti un jāiesniedz UR. UR regulējums ir progresīvs. Maksimālie termiņi ir trīs dienas, tas var notikt ātrāk - vienas dienas laikā,” skaidro galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Ekonomikas ministrs gan tam nav gatavs.
„Es ticu veselam saprātam un es cenšos rīkoties veselā saprāta robežās. Es neuzskatu, ka jāgroza aģentūras statūti, lai parakstītu līgumu pēc divām dienām, nevis pēc nedēļas. [..] Likumdošanas loma ir cita. Mēs to nevaram grozīt, kad tā mums traucē izdarīt vienu vai otru lietu. Es uzskatu, ka tā darīt nedrīkst,” pauž ministrs.
Eksperti gan ir pārliecināti, ka daļa atbildības šajā darījumā jāuzņemas pašam Dombrovskim.
„Tas nav noslēpjams, ka visā jezgā, kas ir pēdējās nedēļās, liela atbildība ir jāuzņemas Dombrovskim. Viņš pēdējās nedēļās ļoti vaļīgi izrunājas ar domu - ja viss man ir beidzies, tad es tā aroganti izrunāšos, sākot ar elektrības tirgu, beidzot ar visiem pārējiem jautājumiem. Es domāju, ka viņš neizdarīja savu darbu līdz galam. [Privatizācijas aģentūras valdes vadītājs Ansis] Spridzāns un aģentūra neizdarīja, bet arī ministrs neizdarīja. Ja tu saproti, ka tu vairs nebūsi ministrs, nākamajam īrniekam dzīvoklis jāatstāj piedrazots ar tekstu - nav vairs man daļa, es aizeju,” situāciju komentēja žurnālists Māris Zanders.
Lai arī „Citadeles” pircēji no "RippleWood" vēl ceturtdien paziņoja, ka vēlas iegādāties bankas akcijas, darījuma nākotne ir miglā tīta. "Panorāmai" no uzticamiem avotiem ir zināms, ka šobrīd, nevēloties likt savu parakstu uz bankas pārdošanas dokumentiem, no darba jaunajā Privatizācijas valdē atteikušies kopumā jau četri kandidāti. Tādējādi cerība uz ātru līguma parakstīšanu izplēn.
Jau vēstīts, ka Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās dēļ uz nezināmu laiku atlikta ”Citadeles” pārdošanas līguma parakstīšana. Investoru klubs, kuru vada ”Ripplewood”, par nepilniem 75% valstij piederošo akciju varētu maksāt 74 miljonus eiro.
Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, kuru drīzumā plānots iecelt par aģentūras valdes locekli, gan uzskata, ka līgumu par ”Citadele” bankas pārdošanu investoru klubam, ko vada ”Ripplewood Advisers”, kura parakstīšanu aizkavējusi Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās, varētu parakstīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.
