ĪSUMĀ:
- VK revīzijā konstatē trūkumus OIK sistēmā.
- VK: OIK Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro.
- Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēma ir izrādījusies nesamērīgi dārga.
- VK: EM ir vilcinājusies ar jaunas efektīvas atbalsta sistēmas ieviešanu.
- VK: EM koncentrējusies uz seku novēršanu, nevis izmaiņām.
- Valsts kontrole konstatējusi trūkumus arī kontroles mehānismā.
- Divi uzņēmumi 2018. gadā un 2019. gadā nepamatoti saņēmuši gandrīz 500 000 eiro.
- EM par revīziju: Tās ir vērtīgas vadlīnijas enerģētikas politikas pilnveidei.
- EM: Vairākas VK atziņas ir zināmas, sākts darbs pie labojumiem.
- Elektroenerģētiķu asociācija: Revīzijā atklātais nav pārsteigums.
- Asociācija: VK radījusi pamatu, lai domātu, kā rīkoties tālāk.
Kopumā no 2011. līdz 2019. gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro, tā norādīts revīzijas ziņojumā.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā. Valsts kontrole atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem, no kuriem izriet, ka pašreizējā Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēma ir izrādījusies dārga.
Tostarp Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus sadārdzinājuma iemeslus.
Par atjaunojamo energoresursu politikas veidošanu atbildīgā Ekonomikas ministrija kopš 2012. gada ir vilcinājusies ar jaunu, tehnoloģiski neitrālu atjaunojamo energoresursu atbalsta mehānisma ieviešanu, šādu secinājumu savā revīzijā par zaļās elektroenerģijas ražošanu veikusi Valsts kontrole.
Tās padomes locekle Inese Kalvāne uzsver, ka ministrija vairāk koncentrējusies uz iepriekš pieņemto lēmumu radīto trūkumu vai seku mazināšanu, nevis veikusi izmaiņas, lai mainītu esošā atbalsta mehānisma nosacījumus, lai patērētājiem varētu piegādāt elektroenerģiju par ekonomiski pamatotāko cenu.
Valsts kontrole konstatējusi trūkumus arī pašā kontroles mehānismā. Valsts kontroles ieskatā, EM nav pietiekami kontrolējusi lietderīgā siltuma izmantošanu koģenerācijas stacijās.
Revidenti skaidro, ka obligātajā iepirkumā pirktās elektroenerģijas cenas aprēķinā nav ņemti vērā koģenerācijas staciju negūtie ieņēmumi no saražotās siltumenerģijas, kas faktiski "izkūpināta gaisā".
“Tas finanšu cipars ir iespaidīgs, tie ir 8,4 miljoni eiro gadā. Tas ir bijis iespējams arī tādēļ, ka Latvijā ir būtiski dārgāka iepirkuma cena virs tirgus cenas, piemēram, salīdzinot ar Igauniju.
Revīzijā mēs veicām izlases veida pārbaudi un pārbaudījām astoņu komersantu sniegtos datus. Divos gadījumos, proti, 25% no šīs izlases esam, mūsuprāt, ieguvuši pietiekamus pierādījumus, lai vērstos tiesībsargājošās institūcijās par nepamatoti saņemta atbalsta izmaksu,” informēja Kalvāne.
Valsts kontrole ieguvusi pierādījumus, ka abi komersanti 2018. gadā un 2019. gadā kā nepamatotu atbalstu saņēmuši gandrīz 500 000 eiro apmērā.
Vērtējot Valsts kontroles revīzijā secināto, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns pauda, ka tas ir vērtīgs vadlīniju dokuments, lai turpinātu strādāt pie enerģētikas politikas pilnveides.
Viņš uzsver, ka Ekonomikas ministrija tieši pēdējos gados ir veikusi būtiskus pasākumus, lai šo sistēmu mainītu, pilnveidotu un, Šaicāna vārdiem, – “saliktu ielāpus”.
Turklāt kopš pagājušā gada sistēmas kontroles groži nodoti Būvniecības valsts kontroles biroja rokās.
“Virkne no atziņām, ko Valsts kontrole ir minējusi kā nepilnības sistēmā, mums ir zināmas, un mēs jau operatīvi esam sākuši darbu pie noteikumu grozījumu izstrādes, un noteikumu projekts ministrijā ir gatavs un to tuvākajā laikā mēs virzīsim uz valdību. Protams, izpratne par uzraudzības mehānismu, kvalitāti un dziļumu ir augusi līdz ar laiku. Protams, ja mēs pirms 20 gadiem būtu strādājuši pie šīs sistēmas izstrādes ar šī brīža izpratni par valsts atbalstu un uzraudzības mehānismu, tad droši vien tas būtu radīts savādāks. Visus šos gadus esam strādājuši ar seku novēršanu,” atzina Šaicāns.
Edijs Šaicāns teica, ka šī ir viena no retajām sistēmām, kas bieži ir attīstīta, mainīta un pilnveidota, un tas tiks darīts arī turpmāk.
Arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsver, ka revīzijā atklātais nav pārsteigums, jo tas bija secināms, analītiski iepazīstoties ar šo elektrostaciju faktisko statistiku un bieži vien saimniekošanas principiem.
“Tas, ko Valsts kontrole ir ļoti labi izdarījusi, – salikusi pārkāpumu būtību pa kategorijām, izskatījusi arī normatīvo aktu kontekstā un, es domāju, arī daudzos gadījumos konstatējusi regulējuma nepilnības. Un faktiski radījusi ļoti labu pamatu, lai virzītos tālāk un dažos gadījumos padziļināti izvērtētu un sniegtu papildus analītisko bāzi, kā rīkoties ar to tālāk,” sacīja Valdmanis.
Valsts kontrole uzdevusi Ekonomikas ministrijai nepilnības novērst līdz 2022. gadam, bet ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns prognozē, ka tas tiks izdarīts jau šogad.
EM paziņojumā medijiem norādīja, ka jau ir ierobežots valsts atbalsta saņemšanas ilgums un atbalsts AS “Latvenergo” Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 stacijām, kā arī samazināts OI komponentes apmērs.
EM arī strādāja pie pasākumiem zaļās enerģijas pašpatēriņa veicināšanai, kā arī tās izmantošanas veicināšanai transporta jomā. Jauni rīcības virzieni zaļās enerģijas ražošanas attīstīšanai ilgtermiņa perspektīvā ietverti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.
EM uzskata, ka pērn vērojamie uzlabojumi OI uzraudzībā ir iepriekšējo vairāku gadu laikā sistemātiski īstenotā darba rezultāts, kura nozīmīga daļa ir bijusi atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzības un kontroles stiprināšana.
EM turpina darbu pie sistēmas darbības pilnveides, īpašu uzmanību pievēršot finansējuma izlietojuma efektivitātei un samērīgumam, kā arī atbalsta saņēmēju uzraudzībai.
Daļu no revidentu rekomendācijām Ekonomikas ministrija ir uzsākusi ieviest jau revīzijas laikā un turpinās darbu pie pārējo ieteikumu savlaicīgas īstenošanas. Īpašu uzmanību EM sola pievērst atjaunojamās enerģijas ražošanas ilgtspējai un attīstībai ārpus valsts atbalsta sistēmas, vērtēt atjaunojamās enerģijas politikas iniciatīvu ietekmi uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, īpaši energoietilpīgo apstrādes uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, nepieciešamības gadījumā pielāgojot atbalsta saņemšanas kritērijus.
EM sola turpināt arī iesākto darbu pie OI uzraudzības jautājumiem, tostarp nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanas.
