“Samazinātas PVN likmes piemērošana būtu tiešs un reāls atbalsts uzņēmējdarbībai, tā būtu iespēja atsākt aktīvāku komercdarbību un mazināt bezdarbu nozarē. Papildus īstenojot visaptverošas vietējā tūrisma un tuvāko kaimiņvalstu reklāmas kampaņas, varēsim panākt ekonomisko izrāvienu tūrisma nozarē, it īpaši reģionos,” uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Visos tūrisma sektoros šā gada marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus aptuveni 110 miljoni eiro mēnesī, t.sk. tūrisma aģentiem un operatoriem – vismaz 33 miljoni eiro, izmitināšanas sektoram – 21 miljoni un ēdināšanas sektoram – 56 miljoni eiro, informēja EM.
Tas tiešā veidā ietekmējis vairāk nekā 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī vairāk nekā 25 000 darbinieku.
“Mūsu mērķis ir stiprināt Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju Baltijas valstu starpā, kā arī plašākā reģionā. Primāri mums jāorientējas uz vietējo tūrismu, palielinot tā apjomu vismaz par 30%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā. Paralēli mums jānostiprina Latvijas pozīcija kā vairāku dienu galamērķi Baltijas valstu starpā un, atsākoties pakāpeniskai starptautiskai pārrobežu kustībai, ir jāveicina ienākošais tūrisms no kaimiņu valstīm ,” norādīja ministrs.
Latvijā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir 21%, kas ir otrā augstākā likme Eiropas Savienībā (ES).
19 ES valstīs ēdināšanas nozarei tiek piemērota samazinātā PVN likme; vidējā PVN likme nozarei ES ir 13,5%.
Sākot ar šā gada 1. jūliju, Vācijā tiks samazināta PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem no 19% uz 7%. Savukārt Lietuva apsver iespēju samazināt PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem no 21% uz 9%; un Igaunija diskutē par samazinātas PVN likmes 9% apmērā piemērošanu ēdināšanas uzņēmumiem, norādīja ministrija.
PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem Latvijā ir 12%. Lielākajā daļā Eiropas Savienību valstu tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Arī Lietuvā un Igaunijā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem jau ir samazināta līdz 9%.
Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus tūrisma nozares izejai no Covid-19 krīzes, tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem; vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai; atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, t.sk. īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai; jaunu ārvalstu tūristu piesaistei pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai; atbalstu tiem komersantiem, kas godprātīgi veica repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās; papildu plānots izstrādāt īpašas drošas ceļošanas vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem.
Finanšu ministra darba grupa konceptuāli jau atbalstījusi tūrisma operatoru nodrošināto repatriāciju izmaksu segšanu, kā arī līdzsvarotas vaučeru sistēmas ieviešanu tūrisma operatoriem.
KONTEKSTS:
Starptautiskās organizācijas vērsa uzmanību uz to, ka Covid-19 izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.
