Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa paziņoja par plānu samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Arī Latvija meklē veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas, tostarp nolemts iepirkt papildu stratēģiskās gāzes rezerves.
“Latvijai jābūt gatavi aizstāvēt patērētājus, kuri nevarēs atteikties no gāzes. Tostarp jāsāk domāt par krājumiem mājsaimniecībām,” Latvijas Radio uzsvēra enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Viņš arī uzsvēra, ka noteikti jābūt Baltijas valstu krīzes grupai: “Jo, mums patīk vai nepatīk, šajā ziemā mums būs jāvada patēriņš. Tīri tehniski mēs nevaram izmantot visas tās iespējas, ko mums sniedz [Baltijā] vienīgais [sašķidrinātās dabasgāzes] terminālis.”
Indriksone pastāstīja, ka attiecībā uz mājsaimniecībā risinājums ir ieskicēts: “Enerģētiskās drošības darba grupa vienojās par risinājumu, ka jāveido krīzes rezerve arī mājsaimniecību sadaļā, lai gan šobrīd “Latvijas gāze” kā lielākais tirgotājs atbild par saistīto lietotāju nodrošināšanu. Valstij noteikti jāparūpējas par dubulto drošību.”
Savukārt, lai mazinātu gāzes apgādes riskus uzņēmumiem, jau pašlaik plāno iepirkt gāzi nākamajai darba sezonai, un to varētu darīt kopiepirkumā. "To mēs risināsim, lai viņi to varētu izdarīt, jo katrs atsevišķi ir pārāk mazi, lai to izdarītu, bet, apvienojot nepieciešamās vajadzības, noteikti tas ir iespējams,” skaidroja EM valsts sekretāre.
Tāpat dabasgāzei liela nozīmē ir Latvijas elektroenerģijas pamata jaudu ražošanā, ko dara termoelektrostacijas (TEC). “No gāzes viedokļa Latvija ir ļoti ievainojama valsts, jo mēs esam lielākais gāzes patērētājs attiecībā uz elektrības ražošanu. (..) Pašlaik varēsim svinēt divu mēnešu jubileju, kopš nav strādājis neviens lielais TEC Latvijā tādēļ, ka mēs taupām gāzi,” sacīja Ozoliņš.
Indriksone norādīja, ka, vērtējot energoapgādes drošības riskus, arī šim mērķim jānopērk sašķidrinātā gāze rezerve. “Tajā brīdī, kad mūs, iespējams, atslēdz no BREL [Krievijas un Baltkrievijas sistēmu – red.] loka un desinhronizācija notiek, jā, mums TEC jāstrādā nomināli samērā lielā jaudā. Un pie tādas gāzes cenas, protams, elektrības cena to nenosegs. (..) Šis risinājums šobrīd tiek gatavots un tuvākajā laikā nonāks Ministru kabinetā,” skaidroja Indriksone.
EM valsts sekretāre arī piebilda, ka attiecībā uz gāzes pārvada starpsavienojumu no Lietuvas uz Latviju, ko Ozoliņš sauca par šauro vietu piegādēs no Klaipēdas šķidrinātās gāzes termināļa, tuvākajā laikā plānots projekts, kas ļaus dubultot jaudas.
KONTEKSTS:
Latvijā pērn 90% importētās dabasgāzes nāca no Krievijas, tādēļ arī valsts meklē veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būs iespējams importēt caur Klaipēdas termināli. Jau uzreiz pēc kara valdība nolēma, ka jāiepērk papildu stratēģiskās gāzes rezerves.
Klaipēdas termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundas (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.
Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai. Vienlaikus Somijā jau būvē jaunu sašķidrinātās gāzes termināli.
