Viņš norādīja, ka vislabākais veids būtu vienkārši mazināt patēriņu, tomēr atzina, ka "kara laikā jādara viss iespējamais, lai nomierinātu publiku, lai paturētu darbojošās energoapgādes sistēmas".
Ozoliņš uzsvēra, ka cenu griestu ierobežojumam jābūt ļoti īslaicīgam. Pēc viņa teiktā, bažas rada trūkstošo jaudu saražošanas plānu apdraudējums.
"Visa stratēģija [balstās] uz jaunu atjaunojamo jaudu ieviešanu, kur mēs esam nežēlīgi aizgulējušies. Tāpēc redzējām rekordcenas. Jāiet uz priekšu un jāskatās, kā veiksies ar jaunu jaudu un resursu ieviešanu elektrības tirgū. Cik veikli strādās valdības institūcijas ar investoriem. "Latvenergo" ir lielas ambīcijas. Kamēr tas nebūs materializējies, būs jāpielieto kādi mehānismi," sacīja Ozoliņš.
Atbildot uz jautājumu, kādi varētu būt energoresursu cenu griesti, Ozoliņš minēja, ka tie varētu būt 200 vai 180 eiro par megavatstundu.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un pirmdien, 19. septembrī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sēdes paziņoja, ka Latvijā plānots noteikt cenu griestus centrālajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai, bet par konkrētiem risinājumiem plānots lemt tuvākajās vadības sēdēs. Jau iepriekš vēstīts, ka energoresursu cenu griestu ieviešana valstij nāktos aizņemties. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš atzina, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh).