Eiropā strauji tuvojas jaunā apkures sezona, bet jau tagad mājsaimniecības un uzņēmumi ir spiesti maksāt augstu cenu par elektrību un gāzi. Atsevišķās valstīs iedzīvotāji saņem visu laiku lielākos rēķinus par enerģiju.
Neraugoties uz to, ka ES arvien vairāk izmanto atjaunojamos energoresursus, bloks joprojām nevar iztikt bez fosilā kurināmā, ko izmanto gan siltuma, gan elektrības ražošanai. Dabasgāze un akmeņogles palīdz nodrošināt aptuveni 35% no ES patērētās elektrības.
Kopš janvāra dabasgāzes cena Eiropā ir pieaugusi par vairāk nekā 170%, bet atsevišķās valstīs cenu kāpums bijis vēl dramatiskāks.
Sagaidāms, ka līdz ar aukstāku laika apstākļu iestāšanos enerģijas cenas pieaugs vēl vairāk. Itālijas valdība ir brīdinājusi iedzīvotājus par 40% lielākiem rēķiniem tuvākajos mēnešos.
Konsultāciju uzņēmuma "Energy Aspects" eksperts Džeimss Vadels stāstīja, ka pašreizējais enerģijas cenu kāpums Eiropā ir dažādu apstākļu sakritības rezultāts. Viņš norādīja uz pagājušajā ziemā piedzīvoto ilgstošo aukstumu Ziemeļaustrumāzijā, kā dēļ Eiropai paredzētā dabasgāze nonāca šajā reģionā.
Eiropā augsts pieprasījums pēc siltumenerģijas bija arī aprīlī un maijā, kad parasti tiekot papildinātas dabasgāzes rezerves nākamajai apkures sezonai, bet šogad tas nenotika.
Savukārt vasarā Eiropas valstis atcēla vairumu pandēmijas ierobežojumus, kā rezultātā pieauga ražotāju un tirgotāju pieprasījums pēc dabasgāzes. Vienlaikus Eiropas lielākais dabasgāzes piegādātājs "Gazprom" nepalielināja piegādes apjomus, norādīja Vadels.
"Lai gan šogad Eiropā pieprasījums pēc dabasgāzes ir par aptuveni 3% augstāks nekā pirms pandēmijas, Krievijas piegāžu apjoms Eiropai ir par 17% mazāks nekā laikā pirms pandēmijas. Tas patiešām sasaista tirgu, tāpēc mēs esam spiesti palielināt gāzes piegādes apjomu enerģētikas nozarē un arvien vairāk rūpniecības nozarē, lai varētu saglabāt gāzes piegādi mājsaimniecībām. Tas veicina saspīlējumu tirgū, tāpēc mēs redzam cenas, kas ir ne tikai visu laiku augstākās vairumtirdzniecības tirgū, bet gandrīz divreiz augstākas nekā iepriekšējās visu laiku augstākās cenas tirgū," Vadels sacīja intervijā televīzijas kanālam "France 24".
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nedēļas nogalē paziņoja, ka "Gazprom" ir gatavs palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Eiropai.
Enerģijas cenu krīze draud vēl vairāk eiropiešus iegrūst tā dēvētajā enerģētiskajā nabadzībā.
Aplēses liecina, ka jau pašlaik aptuveni 44 miljoni ES iedzīvotāju nevar atļauties samaksāt par elektrību un apkuri.
Eiropas Komisija strādā pie tā dēvētā Sociālā klimata fonda izveides, bet citi risinājumi, lai mazinātu iedzīvotāju enerģētisko nabadzību, jau tiekot ieviesti, apgalvo ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras pārstāvis Deniss Heselings.
"2019. gadā tika apstiprināta Tīras enerģijas pakotne, kas paredz iespēju pasargāt patērētājus, jo īpaši tā sauktos neaizsargātos patērētājus, no augstām enerģijas cenām. Viens no risinājumiem ir panākt, ka šos cilvēkus neatslēdz no apgādes tīkla tikai tāpēc, ka viņi nevar samaksāt savus rēķinus. Atsevišķas dalībvalstis šiem patērētājiem piedāvā īpašus nosacījumus. Citas valstis dod iespēju pieteikties līdzekļiem, lai varētu nomainīt novecojušas elektroiekārtas, kas patērē daudz enerģijas, pret jaunākām un energoefektīvākām iekārtām," Heselings sacīja sarunā ar televīzijas kanālu "Euronews".
Lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma sitienu pa mājsaimniecību budžetu, Francijas valdība apsolījusi izmaksāt vienreizēju 100 eiro lielu pabalstu gandrīz sešiem miljoniem ģimeņu ar zemiem ienākumiem. Savukārt Spānijas sociālistu premjerministrs Pedro Sančess piedraudējis no enerģētikas uzņēmumiem iekasēt 2,6 miljardus eiro, lai tos pabalstu veidā izmaksātu iedzīvotājiem.
