Plānots, ka energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē valsts vārdā organizēs akciju sabiedrība "Latvenergo" un nodrošina to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2023. gada 1. janvārim.
Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, to ietekme var apdraudēt Latvijas un Baltijas energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL), norādīts likumprojekta anotācijā. Baltijas valstis vēsturiski ir strādājušas un arī patlaban strādā sinhroni ar BRELL.
Pirms 2025. gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un atteikšanās no BRELL, priekšlaicīga atvienošanās no BRELL tīkla ietekmētu Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un energosistēmu drošumu, jo būtu nepieciešama papildu dabasgāze elektroenerģijas ražošanai, teikts likumprojektā.
Tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas no BRELL gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl 2 TWh dabasgāzes jeb 2 sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas.
Divu sašķidrinātās dabasgāzes kuģu ietilpība būtu aptuveni 1,8–2,2 TWh atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, minēts likumprojekta anotācijā.
Sašķidrināto dabasgāzi paredzēts iegādāties šā gada 4. ceturksnī.
Likumprojektā minētās aplēses liecina, ka dabasgāzes cena par vienu TWh varētu svārstīties aptuveni 115 miljonu eiro robežās. Tādējādi kopējās sākotnējās izmaksas par papildus divu TWh iegādi veidotu aptuveni 230 miljonus eiro.
"Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks 2022. gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa.
Lai grozījumi Enerģētikas likumā stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā.
Likumprojekts tiek virzīts kā steidzams un tam nepieciešams stāties spēkā līdz 25. aprīlim, kas ir datums, kad Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli sākas ceturtā ceturkšņa krātuves jaudu rezervācijas.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošās partijas iepriekš vienojās, ka Latvija varētu atteikties no Krievijas gāzes līdz ar nākamā gada sākumu. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, Ekonomikas ministrijai (EM) uzdeva risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā tiks izveidots savs terminālis.
Saskaņā ar pašu uzņēmēju prognozēm sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā varētu uzbūvēt līdz 2023.–2024. gadam, iepriekš norādīja ekonomikas ministrs.
