Lai Latvijā izaudzētu kvalitatīvus dārzeņus, tiem nepieciešams papildu siltums un gaisma, tādēļ elektrība un kurināmais ir lielākā izdevumu pozīcija siltumnīcu nozarē.
Zemnieku saimniecības "Kliģeni" trīs hektāros stādīšanas sezona sāksies tikai februāra beigās, taču siltumnīcas jāapkurina arī tagad. Un tas nav lēts prieks.
Lai neaizsaltu caurules un nokausētu sniegu no jumta, pirms tas sagrāvis siltumnīcas, te jāuztur četru grādu temperatūra. Jākurina arī tāpēc, lai dotu ziemas pajumti cēsinieku lepnumam – Cēsu parka gulbjiem.
Dārzniecībā ir neliela šķeldas katlu māja, bet ar tās jaudu pietiek tikai daļai no ziedu siltumnīcas. Lielās dārzeņu siltumnīcas apsilda ar gāzes apkures iekārtu.
Tādēļ tieši gāzes cenu pieaugums uzņēmumam ir sāpīgākais trieciens.
Zemnieku saimniecības "Kliģeni" vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pauda: "Katru mēnesi mēs maksājam ļoti lielas summas par to, ka stāv tukšas siltumnīcas, kurinām. Pagājušā gada decembrī par janvāri mums rēķins bija 40 000. Tas jau bija sāpīgi, bet šinī gadā tas ir 140 000."
Vaicāts, vai ir kādi atbalsta pasākumi, uz kuriem var pretendēt, viņš norādīja: "Tieši precīzi nekāda atbalsta nav."
Uzņēmums jau atteicies no šīs sezonas plāniem par paplašināšanos un jaunas tehnikas iegādi. Šie līdzekļi aizies tam, lai segtu dabasgāzes rēķinus un meklētu alternatīvus apkures veidus. Ja situācija nemainīsies, tad netiek izslēgts arī ļaunākais variants.
"Šādi arī varētu būt, ka mēs būsim spiesti teikt "Paldies, bet beidzam darbu un slēdzam ciet siltumnīcas"," viņš atzina.
Tikmēr pašā Latvijas pierobežā – Kārsavas novadā – siltumnīcu kompleksā "Mežvidi" sezonas pārtraukuma nav. Tomāti šeit gatavojas arī ziemas spelgonī. Un tas nozīmē pamatīgus izdevumus par elektrību un siltumu.
SIA "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis Edgars Romanovskis atzina: "Šajā griezumā mēs esam viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem ne tikai novadā, bet Latgales reģionā. Tāpēc tā tirgus cenas pieaugšana būtiski mūs ietekmēja. Decembrī elektroenerģijas rēķins mums sastādīja gandrīz 92 000 eiro."
Un te vēl jāņem vērā, ka "Mežvidi" arī paši savā koģenerācijas stacijā iegūst siltumu un elektrību.
Valdības piešķirtās elektroenerģijas sadales tarifu atlaides uzņēmējs vērtēja atzinīgi, bet vienlaikus norādīja – siltumnīcu nozarei ar to vien nepietiks.
"Mēs uzskatām, ka tā ir tāda savā ziņā ārkārtas situācija, un varbūt šoreiz izņēmuma kārtā Zemkopības ministrija varētu lūgt Eiropas Komisijai līdzīgi kā plūdu vai citu ārkārtas situāciju gadījumā kādu vienreizēju atbalstu tieši siltumnīcu sektoram," viņš pauda.
Siltumnīcu nozares uzņēmēji arī cer, ka šī krīze būs kā stimuls zaļās enerģijas attīstībai.
Vai Latvijas dārzeņi veikalos šosezon kļūs dārgāki un par cik? To audzētāji neņemas prognozēt, jo cenu lielā mērā ietekmēs notikumi lielajos tirgos – Polijā, Spānijā. Taču sākotnējās prognozes liek runāt par cenas pieaugumu vismaz par trešdaļu.
