Pieteikties atbalstam pašlaik var tās mājsaimniecības, kas apkurei izmanto granulas, briketes vai malku. Pieteikšanos atbalstam var veikt gan klātienē, dodoties uz pašvaldībām, gan arī tiešsaistē. Dažādās pašvaldībās pieteikumu proporcija abiem veidiem ir atšķirīga – ir pašvaldības, kur vairāk pieteikumu saņem klātienē, un citas, kur vairāk pieteikumu ir digitāli. Tukuma novadā šajā ziņā starp abiem veidiem ir vērojams līdzsvars.
Tukuma novada Lietvedības un informāciju tehnoloģiju (IT) nodaļas vadītājas vietniece Daina Vilmane norādīja: "Gandrīz puse uz pusi ir. "epakalpojumos" ir 49% iesniegumi, pārējie 51% ir klātiene. Tie visi ir šeit pašvaldību apkalpošanas centrā vai pagasta pārvalžu centros iesniegti."
Elektronisko rīku "epakalpojumi.lv", kurā var pieteikties atbalstam, uztur uzņēmums "ZZ Dats". Kompānijā skaidroja, ka no kopumā saņemtajiem 140 000 pieteikumu pašvaldības izskatījušas trīs ceturtdaļas. Kopējā summa, par kuru jau pieņemti lēmumi izmaksai, ir 6,3 miljoni eiro. Lielāko daļu no pieteiktās summas veido vienreizējs atbalsts 60 eiro apmērā malkai bez čeka.
SIA "ZZ Dats" Biznesa centra vadītājs Dainis Dosbergs skaidroja: "Protams, tas arī ir pašlaik populārākais pieteikumu veids pašvaldībās. Pāri 96% no visiem pieteikumiem, skaitliski, ja nemaldos, tas bija 135 000, pat nedaudz vairāk."
Arī Tukuma novadā pārliecinoši lielāko daļu no pieteikumiem veido tieši iesniegumi par malku bez čeka. Visi Latvijas Televīzijas aptaujātie tukumnieki, kas apkurē izmanto malku, atbalstam jau pieteikušies. Tomēr domas par to, cik ļoti atbalsts palīdzēs, atšķiras.
Uzrunātie tukumnieki sacīja:
Lai paskatās, cik maksā viena krava malkas un ko nozīmē 60 eiro. Tas ir plīti pakurināt ar tiem 60 eiro.
Vairāk vai mazāk, nu, tomēr kaut ko jau dod. Nabagam, nabaga pensionāram 60 ir liela nauda tomēr.
Nu, nezinu. Es neesmu no tām, kas īpaši pieradusi, ka man kāds kaut ko dod. 60. Paldies par to pašu. Bet, ja neiedotu, arī nekāda vaina.
Atbalstu šajā apkures sezonā izmaksās arī centralizētās siltumapgādes klientiem un elektroenerģijas patērētājiem, kā arī dabasgāzes patērētājiem.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā tika apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un septembra beigās valdība un Saeima lēma par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā.
