ĪSUMĀ:
- Otrdien EP gatavojas ratificēt pēc “Brexit” noslēgto vienošanos starp ES un Lielbritāniju.
- Sarunas par līgumu bija ļoti smagas, un vienošanos izdevās panākt tikai pēdējā brīdī.
- Tas ļauj izvairīties no tā dēvētā cietā “Brexit”, kad abas puses nesaista nekādas līgumattiecības.
- Tomēr spriedze starp Briseli un Londonu joprojām pastāv.
Eiropas Parlamenta deputāti ir gatavi pavilkt svītru zem garās “Brexit” sāgas. Kopš Lielbritānijas izstāšanās referenduma ir pagājuši jau gandrīz pieci gadi. Sarunas ir bijušas ļoti smagas un sarežģītas.
Šī politiskā maratona noslēgumā eiroparlamentārietis no Austrijas Andreass Šiders pauda deputātu vairākuma noskaņu: „Es gribētu vēlreiz atkārtot, ka “Brexit” ir vēsturiska kļūda. Aiz tā stāv bezatbildīgs nacionālisms, kas balstās viltus solījumos un netālredzībā. “Brexit” nāk par sliktu gan Lielbritānijai, gan Eiropai. Un par to maksā nevis konservatīvie miljonāri, bet gan visneaizsargātākās sabiedrības grupas – mazizglītotie strādnieki, vientuļie vecāki un cilvēki, kuri piegādā mūsu paciņas un ēdienu.”
Šis līgums attiecas uz ES un Lielbritānijas preču tirdzniecību. Tas nozīmē, ka bez tarifiem vai kvotām var tirgot tikai preces, bet ne pakalpojumus, kas dominē britu ekonomikā. Tas radījis vairāk papīru, papildu izmaksas un samazinājis tirdzniecību starp abām pusēm.
Arī Eiropas zvejniekiem tagad ir ierobežotāka piekļuve nozvejas vietām britu ūdeņos. Un te viss nevedas gludi un franču zvejnieki protestē.
“Piemēram, mēs varētu atteikt piekļuvi Eiropas enerģijas tirgum, ja briti neievēro nozvejas piekļuves piešķiršanu savos ūdeņos,” rosināja Eiropas Parlamenta ziņotājs Kristofs Hansens.
Francijas Eiropas lietu ministrs savukārt ieteica par zivīm atriebties britiem ar ierobežojumiem finanšu pakalpojumu jomā.
Sākotnēji daudzi deputāti gribēja atlikt līguma ratifikāciju, jo Lielbritānijas valdība atsakās laikā izpildīt izstāšanās vienošanās nosacījumus, kas skar preču kustības kontroli starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti. Preču pārbaudēm vajadzētu notikt nevis uz Īrijas un Ziemeļīrijas robeža, kas ir politiski ārkārtīgi jūtīga un nemierīga vieta, bet uz jūras robežas. Martā Londona nolēma vienpusēji pagarināt labvēlības periodu līdz oktobrim preču pārbaudēm, kas pārvietojas starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju, un tas lika ES sākt tiesvedību pret bijušo dalībvalsti.
Tomēr Londona lika manīt, ka tā nav gatava pieļaut ilgāku tirdzniecības līguma darbību uz pagaidu nosacījumiem. Tādēļ balsojums notiek šonedēļ.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka viņa izprot deputātu bažas: „Es jums piekrītu, ka šī vienošanās var būt laba tikai, ja uz papīra rakstītais tiek īstenots un kontrolēts. Es izprotu jūsu bažas par vienpusējiem Lielbritānijas soļiem, kas ir sperti kopš šī līguma parakstīšanas brīža. Kā zināms, ir parādījusies vesela rinda jautājumu. Daļu no tiem varēja gaidīt. Daļa ir ļoti sarežģīti. Bet liela daļa ir sekas tam, kādu izstāšanās modeli Lielbritānija ir izvēlējusies. Bet par spīti iemesliem, mums ir jāfokusē uzmanība uz kopīgiem risinājumiem, jo vienpusēja rīcība mūs nekur nenovedīs.”
Savukārt deputāts Kristofs Hansens no Luksemburgas atgādināja, ka tirdzniecības līguma ratifikācija dos Eiropas Savienībai papildu iespējas kontrolēt arī izstāšanās vienošanās izpildi.
„Lielbritānijas valdībai nevajadzētu maldīgi domāt, ka ar šo balsojumu mēs apliecinām ticību viņu spējai īstenot noslēgto vienošanās izpildi.
Nē. Šādi Eiropas Savienība nodrošinās pret jaunām novirzēm no iepriekš panāktiem risinājumiem,” sacīja Hansens.
Deputātus uzrunāja arī bijušais “Brexit” sarunu vadītājs no ES puses Mišels Barnjē, paužot, ka Lielbritānijas aiziešanas veids no bloka nozīmē "Eiropas Savienības izgāšanos".
Visticamāk, vairums deputātu atbalstīs tirdzniecības līguma ratifikāciju.
Šis ir vēsturisks brīdis – pagājuši gandrīz 5 gadi, kopš britu vēlētāji referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Pa šo laiku attiecības starp abām pusēm ir pasliktinājušās, ir ekonomikas jomas, kur klājas grūtāk, ir bažas par situāciju Ziemeļīrijā, taču britu referenduma rezultāti ir īstenoti un tagad tiks ratificēts jauns līgums, kas regulēs abu pušu attiecības turpmāk.
KONTEKSTS:
Lielbritānija Jaungada naktī pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
