ES līderi vienojas par atjaunošanas fondu un daudzgadu budžetu

ĪSUMĀ:

• ES valstu līderi sprieda par daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas plānu.
• Pēc aptuveni 90 sarunu stundām izdevās vienoties.
• Kopējais naudas apjoms septiņiem gadiem būs aptuveni 1,8 triljoni eiro.
• Latvijas ekonomikā paredzēts ieguldīt ap 10 miljardiem eiro.

Vienošanās atlabšanai no Covid-19 krīzes

Par vienošanos starp 27 dalībvalstīm par ES atjaunošanas fonda izveidi un nākamo daudzgadu budžetu tviterī paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Ir panākta vienošanās starp 27 dalībvalstīm par ES atjaunošanas fonda izveidi un nākamo daudzgadu budžetu! Latvijas ekonomikai nākamos 7 gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.

— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) July 21, 2020

Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikās ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.

Tāpat ES līderiem izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs. Šis bija viens no sarežģītākajiem punktiem jau vairākas dienas Briselē notiekošajās sarunās.

Ideju Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar tā dēvēto likuma varas jautājumu uzskata par skaidru politisku vēršanos pret Ungārijas un Polijas nacionālkonservatīvajām valdībām. Abas valstis pret to stingri iebilda. Taču priekšlikumu, kā tas varētu izskatīties un ko visas dalībvalstis galu galā ir pieņēmušas, iesniedzis Latvijas premjers. 

Iecerēts, ka atvēlētie līdzekļi ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums “Brexit'' dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm.

Garas un smagas sarunas

Šis bija viens no garākajiem samitiem Eiropas Savienības vēsturē. No piektdienas līdz otrdienai ar nelieliem pārtraukumiem miegam un ēšanai 27 dalībvalstu premjeri, prezidenti un kancleri sprieda par Eiropas Savienības budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ekonomikas atlabšanas programmu. Tik ilgas diskusijas pēdējo reizi bija tikai Nicas samitā pirms 20 gadiem.

Kariņš atzina, ka tik sarežģītas sarunas nebija pieredzējis. "Tagad ir piektās dienas rīts. Mēs esam visi tā samērā negulējuši, runājuši krustām šķērsām – kopēji, mazās grupās, pa divi, pa septiņi, pa astoņi, visādās kombinācijās meklējot, meklējot..." Latvijas Radio pastāstīja Kariņš.

“Tādējādi mēs esam ielikuši Eiropas Savienības finanšu pamatus nākamajiem septiņiem gadiem un vienlaikus ar ekonomikas atjaunošanas fondu esam atbildējuši uz lielāko krīzi Eiropas Savienības vēsturē,” rezumēja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte atzina, ka Itālija ir apmierināta. “Mēs apstiprinājām vērienīgu atveseļošanās plānu, kas atbilst pašreizējām vajadzībām un kas mums efektīvi ļaus pārvarēt šo krīzi. Mēs esam panākuši šo rezultātu, saglabājot savas valsts cieņu,” sacīja Konte.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzsvēra, ka “šī ir pirmā reize, pirmo reizi Eiropas vēsturē, kad mūsu budžets būs skaidri saistīts ar mūsu mērķiem klimata jomā.

Pirmā reize, kad tiesiskuma ievērošana ir izšķirošs budžeta izdevumu kritērijs. Un pirmā reize, kad mēs kopā stiprinām mūsu ekonomiku krīzes apstākļos.”

Atviegloti uzelpot var arī Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Lai gan no budžeta ir svītrotas vairākas inovatīvas programmas un pieaugs arī atsevišķām dalībvalstīm piemērotās iemaksu atlaides, pieejamā naudas summa tik un tā būs diezgan ievērojama.

Būtiski ir arī tas, ka 30% no daudzgadu budžeta tiks veltīti dažādiem pasākumiem cīņai ar klimata pārmaiņām. Ir iezīmēti arī tā dēvētie pašu resursi. Proti, jaunas nodevas, ienākumi no kurām tiks novirzīti kopējā parāda atmaksai.

Viedokļi par to, vai šis budžets ir vēsturisks izrāviens, atšķiras. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka kopējās palīdzības programmas izveide ir nebijis sasniegums. Līdzīgās domās ir arī Spānijas valdības vadītājs Pedro Sančess. Turpretī Nīderlandes premjers Marks Rute atsakās lietot šo vārdu un saka, ka kompromiss viņam ir pieņemams.

Latvija izvēlējās kaulēšanās taktiku, kas šoreiz izrādījusies ļoti veiksmīga. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš aktīvi iesaistījās ne tikai savu, bet arī citu valstu jautājumu risināšanā un vienu brīdi kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli vadīja sarunas. Noprotams, ka tā, palīdzot vienai, otrai, trešajai valstij, ir bijis pēc tam vieglāk vairāk dabūt arī Latvijai.

Kariņa aktivitāti un rosību sarunu laikā slavē arī starptautiskā prese, pat “Financial Times” piemin viņa un Merkeles tandēmu, atrodot juridiski sarežģītu mehānismu, kā sasaistīt tiesiskuma ievērošanu ar ES finansējumu, bet tā lai arī Ungārija un Polija to varētu paciest.

Turpmāk ir gaidāmas smagas diskusijas ar Eiropas Parlamentu par detaļām.

Deputāti ir gribējuši redzēt krietni lielāku budžetu. Tādēļ vienoties nebūs vienkārši. Pastāv arī iespēja, ka eiroparlamentārieši varētu nobloķēt daudzgadu budžetu.

ES fondos - Latvijai 10 miljardi eiro

Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, intervijās LTV raidījumā “Rīta Panorāma” un Latvijas Radio pastāstīja Kariņš. 

Tas ir par 3 miljardiem eiro vairāk nekā šajā plānošanas periodā, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz izdevīgiem nosacījumiem aptuveni 2,5 miljardus eiro.

“Aizdevumu daļa mums  ir vēl vairāk nekā 2 miljardi, kurus mēs varētu izmantot. Šis ir jautājums, kas man būs jārunā ar finanšu ministru un ar Valsts kasi. Mēs varētu šādu naudu arī, iespējams, izmantot, lai daļēji pārfinansētu mūsu jau esošo parādu, bet mums šobrīd iet dziļākos parādos, zinot, ka mums ir 10 miljardi, kas nāk grantu veidā – nu nezinu... Bet tas nozīmē, ka mums tas “spilvens”, kas ir aiz muguras, ir vēl biezāks,” sacīja Kariņš.

Joprojām no ES kopējā budžeta Latvija saņems vairāk nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

“Laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās fondi, mums tie krietni pieaugs,” piebilda Kariņš.

Tostarp pieaugums Latvijai būs Kohēzijas fondā, kur citām valstīm lielākoties esot samazinājums.

Savukārt lauksaimniecībā tiešmaksājumos panākts 40% pieaugums. Tas nozīmē, ka 2022. gadā Latvijas zemnieki saņems vidēji 200 eiro par hektāru, 2027. gadā – 215 eiro par hektāru. Pašlaik šis apjoms ir 179 eiro par hektāru.

Vairāk nekā septiņus miljardus eiro varēs papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā  un modernā izaugsmē. Un ir arī papildu finansējums “Rail Baltica” projektam un 1,7 miljardi militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.  

“Manuprāt, rezultāts Latvijai ir ļoti labvēlīgs. Mums, valdībai, tagad būs jāstrādā, lai maksimāli gudri ieguldām šos līdzekļus. Jo iespēja mums tagad tiek dota, un tiešām tā ir liela iespēja turpināt attīstīt savu ekonomiku. Tagad jāpievēršas tam, kā šos vairāk nekā 10 miljardus eiro gudri ieguldīt, lai mēs attīstītos,” sacīja Kariņš.

“Galvenais jautājums, kā mēs paši šo naudu ieguldām, ka mēs neizšķērdējam šo iespēju, jo mēs nezinām, kā būs pēc vēl septiņiem  gadiem.

Šoreiz jau pagāja piecas dienas, kamēr maksātājvalstis beigās bija ar mieru tomēr to naudu ieguldīt. Iespējams, ka šāda pretestība ieguldīt naudu tikai pieaugs, kas nozīmē, ka mums ir jāizmanto šī iespēja – mēs nevaram rēķināties, ka šīs Eiropas naudas būs mūžīgas,” uzsvēra Kariņš.

KONTEKSTS:

Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien, 17. jūlijā, pulcējās Briselē klātienē. Samitā iecerēts atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc cerības tika liktas uz klātienes sarunām.

Tomēr arī pirmajās ES līderu samita dienās vienoties neizdevās, bet sarunas bija smagas un emocionālas. Pirmdien, 20.jūlijā, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels iesniedza jaunus priekšlikumus. Saskaņā ar tiem kopējā ekonomikas atjaunošanas fonda pakete paliks nemainīga 750 miljardu eiro apmērā, taču mainītas proporcijas starp aizdevumiem un grantiem, tiem paredzot 390 miljardus eiro.