Tādējādi kopējais palīdzības apjoms ES piensaimniekiem varētu sasniegt pat vienu miljardu eiro, jo arī iepriekš ES piensaimniekiem piedāvāja pusmiljardu eiro.
Paredzams, ka Latvija saņems 9,76 miljonus eiro. Salīdzinājumam: Lietuva saņems 13,2 miljonus eiro, savukārt Igaunija - astoņus miljonus. Vislielākās summas saņems Vācija, Francija, Itālija - attiecīgi 57,95 miljonus eiro, 49,9 miljonus eiro, Lielbritānija 30,2 miljonus eiro. Savukārt vismazāk Malta, Kipra un Luksemburga - attiecīgi 0,1 miljons eiro, 0,29 miljoni eiro un 0,56 miljoni eiro.
"Eiropas Komisija šodien prezentēja jaunus palīdzības pasākumus 500 miljonu eiro vērtībā no ES fondiem, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pastāvošās grūtības tirgū, it sevišķi piensaimniecībā," teikts ES paziņojumā.
EK lauksaimniecības komisārs Fils Hogans paudis, ka šie pasākumi būs "spēcīga atbilde" pastāvošajām problēmām. Viņš norādījis, ka galīgais mērķis ir panākt piensaimnieku atgūšanos no krīzes, ļaujot tiem "piegādāt drošu, augstas kvalitātes pārtiku", kā arī nodrošināt lauku apgabalu attīstību un darba vietas tajos.
Kā telefonsarunā no Briseles Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība), šī atbalsta izmaksāšanas nosacījumi visām ES valstīm būs vienādi, taču tiem jābūt pietiekami elastīgiem un mērķtiecīgiem, lai iespējami vairāk valstu varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem.
"Tas būs tiešs atbalsts ar mērķi atbalstīt cietušās piena saimniecības, vienlaikus veicot arī ražošanas samazināšanu. Tāpat šeit ir uzsvars uz ekstensīvu saimniekošanu, mazāk saimniecībām, vides prasībām, sadarbību, kooperatīviem. Tā, kā iepriekš bija, kad mums iedeva 8,6 miljonus [eiro] un pateica, ka jūs variet darīt to, ko gribat, maksāt, kam gribat, tā tas šoreiz nav. Šoreiz tas būs stingri konkrētāk, kā tam ir jānotiek," atzina ministrs.
Jau ziņots, ka visā Eiropā krīze piena ražošanas nozarē vērojama vismaz pāris gadus un šogad jo īpaši liela ir piena pārprodukcija. Tā radusies gan Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo, gan piena kvotu atcelšanas dēļ. Piensaimniekiem situāciju vēl skaudrāku padara piena cenu kritums par teju 40% pēdējo divu gadu laikā.
EK 2014.gada beigās nolēma piešķirt finansējumu Baltijas piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas pārtikas preču embargo dēļ. Latvijai atvēlēti 7,7 miljoni eiro no kopumā 28 miljonu eiro lielā palīdzības budžeta. Savukārt pērn beigās EK piešķīra papildu atbalstu – Latvijai atvēlēti 8,45 miljoni eiro, no kuriem piensaimniekiem piešķirti 7,15 miljoni eiro, bet cūkkopjiem – 1,3 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijā (ZM) gan norādīja, ka atbalsts piensaimniecības nozarei nav pietiekams. Tādēļ no valsts budžeta nesen piensaimnieku atbalstam izmaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro.
ZM iepriekš lēsa, ka Latvijas piensaimnieku zaudējumi sasnieguši 104 miljonus eiro. Daudzviet piena iepirkuma cena ir tiktāl samazinājusies, ka lauksaimniekiem vairs neatmaksājas nodarboties ar piensaimniecību. Latvijas lauksaimnieku zaudējumi Krievijas embargo dēļ var sasniegt aptuveni 230 miljonus eiro, norādīja ZM.
