Lielbritānija ES telpas ir pametusi, taču pārējās ES dalībvalstis gatavojas nogurdinošai un skarbai cīņai par bloka nākamo ilgtermiņa budžetu. Britu aiziešana ir atstājusi 12 miljardu lielu caurumu ES budžetā.
Daļa dalībvalstu – Nīderlande, Dānija, Austrija, Zviedrija un zināmā mērā Vācija – nevēlas budžeta palielināšanu, jo tas nozīmētu arī šo valstu lielākas iemaksas. Taču vismaz 15 valstis, tai skaitā Latvija, kas vairāk saņem, nekā iemaksā, noraida pat domu, ka ES kohēzijas fondi varētu samazināties. Citi – kā Francija – iebilst pret atbalsta samazināšanu lauksaimniekiem.
Somija ierosināja, ka ES budžetam vajadzētu būt tikai mazliet lielākam – nevis 1% kā tagad, bet gan 1,07% no ES nacionālā kopienākuma (NKI). To kritizēja abas puses. Gan iemaksātāji, gan tērētāji – kā Latvija.
EK prezidente Urzula fon der Leiena skaidroja Eiroparlamentam komisijas pozīciju par to, kā jāsadala ES nauda nākamajos septiņos gados.
“Ja jūs paskatāties uz sarunām, ir daudz, daudz dalībvalstu, kas pamatoti aizstāv kohēzijas politiku. Un daudzas dalībvalstis, kas pamatoti aizstāv kopējo lauksaimniecības politiku, un pareizi rīkojas. Bet es arī ceru redzēt tādu pašu centību, kad runa ir par mūsu jauno prioritāšu aizstāvēšanu. Jo dienā, kad tiks parakstīts budžets, visi apmetīs kažoku uz otru pusi – pagriezīsies pret parlamentu un komisiju un prasīs gan zinātnes programmu “Horizon”, gan “Erasmus”, prasīs līdzekļus migrācijai, prasīs aizsardzību, digitalizāciju, infrastruktūru...
Tāpēc mums patiešām ir jāpārliecinās, ka šīm jaunajām prioritātēm tiek pievērsta pelnītā uzmanība,” norādīja Leiena.
EK prezidente Urzula fon der Leiena trešdien Eiroparlamentam arī iezīmēja EK sarkanās līnijas.
"Es nepieņemšu nevienu rezultātu, kas negarantē, ka vismaz 25% budžeta tiek atvēlēti cīņai pret klimata pārmaiņām," paziņoja EK vadītāja.
Eiroparlaments tradicionāli vienmēr ir iestājies par budžeta palielināšanu, arī šoreiz. Jo esot nepieciešams finansējums, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Zaļā kursa īstenošana ar samazinātu budžetu nozīmētu, piemēram, samazinājumu kādai citai veiksmīgai iniciatīvai.
"Lauksaimniekiem ir nepieciešams atbalsts globālajā konkurencē. Lauku reģioniem ir nepieciešams atbalsts globalizācijā. Reģionālais atbalsts nozīmē, ka Eiropa aug kopā. Tas ir svarīgi," teica eiroparlamentārietis Manfrēds Vēbers (Tautas partijas grupa).
"Eiropa ir tā, kam jāsāk pārmaiņas. Mums jābūt ilgtspējības līderiem visā pasaulē. Mēs vēlamies redzēt pārmaiņas ekonomikas, vides un sociālajā jomā. Un mums ir jābūt vajadzīgajam budžetam. To mēs visi zinām," klāstīja eiroparlamentāriete Irače Garsija Pereza (Sociāldemokrātu grupa).
Paralēli tam Eiropadomes prezidents Šarls Mišels tikās ar visu dalībvalstu vadītājiem, lai panāktu vismaz kaut kādu konsensusu. Jo nākamajā nedēļā ir izsludināta ārkārtas Eiropadome, lai vienotos par ES septiņu gadu budžetu. Taču daudzi šaubās, vai tas notiks šajā reizē. Jo katra puse – maksātāji un saņēmēji – ceļ savus aizstāvības vaļņus arvien augstākus un rok tranšejas dziļākas.
KONTEKSTS:
ES budžetā, kas paredzēts no 2014. gada līdz 2020. gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro. Nākamajā periodā šī summa varētu būt no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro. Turpmāk pieaugs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai – no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.
EK gan piedāvā samazināt kopējo kohēzijas līdzekļu apjomu par 10%. Taču 15 ES valstis, tostarp arī Latvija, prasa krasi nemazināt kohēzijas finansējumu.
Valstu pozīcijas joprojām būtiski atšķiras. Tāpēc sarunās svarīgas būs valstu spējas noturēt savas pozīcijas.
