Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata. Latvija nav sniegusi pierādījumus par tās centrālās bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu, informēja Tiesa.
Pērn 19. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Rimšēvičam piemēroja vairākus līdzekļus, tostarp aizliegumu pildīt savus Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, drošības naudu, kā arī aizliegumu izbraukt no valsts bez iepriekšējas atļaujas.
ES Tiesai ir piešķirta kompetence par lēmumiem, ar kuriem dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir atbrīvoti no amata, lai nodrošinātu valstu centrālo banku vadītāju, kuri, lai gan tie ir uzskatāmi par valsts amatpersonām, tomēr rīkojas Eiropas Centrālas bankas (ECB) statusu ietvaros, neatkarību. Ja viņi vada tādas dalībvalsts centrālo banku, kuras valūta ir eiro, viņi ir arī ECB Padomes sastāvā.
Tiesa vispirms nosprieda, ka pat pagaidu aizliegums valsts centrālās bankas vadītājam pildīt savus pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata ECB un ECB statūtu izpratnē un tātad Tiesas kompetencē ir šī pasākuma kontrole.
ES Tiesa norādīja, ka tā neaizstāj Latvijas tiesu, kuru kompetencē ir lemt par apsūdzētā vadītāja kriminālatbildību, un tāpat nav jāiejaucas iepriekšējā kriminālizmeklēšanā.
ES Tiesa norāda, ka šādas izmeklēšanas vajadzībām, tostarp lai nepieļautu, ka attiecīgais vadītājs liek tai šķēršļus, varētu būt nepieciešams pieņemt lēmumu par šī vadītāja pagaidu atstādināšanu no viņa amata. Savukārt Tiesai, īstenojot kompetenci, kas tai piešķirta ar ECB statūtiem, ir jāpārliecinās, ka lēmums par valsts centrālās bankas vadītāja atbrīvošanu no amata tiek pieņemts tikai tad, ja pastāv pietiekami elementi, kas liecina, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, kas varētu attaisnot šādu pasākumu.
Rimšēvičs tiesvedībā Tiesā apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi ECB uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem.
Tiesa norāda, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.
Turklāt Tiesas priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt Tiesai dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neietver pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.
Līdz ar to Tiesa konstatē, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu.
Līdz ar to Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.
Viena no Rimšēviča aizstāvēm ES Tiesā Iveta Pazare ziņu aģentūrai LETA sacīja, ka Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno tiesas spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā.
Iepriekš ES Tiesas ģenerāladvokāte Juliāna Kokote nostājusies Rimšēviča pusē, uzskatot, ka Latvija nav pietiekami pamatojusi viņa atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņa atzina, ka Rimšēvičam tiek pārmesti patiešām smagi noziegumi, tādēļ, ja vaina tiktu pierādīta, viņa atstādināšana būtu pamatota, tomēr pašlaik ES Tiesas rīcībā nav tam pietiekamu pierādījumu.
Viņa pielīdzināja aizliegumu pildīt pienākumus uz izmeklēšanas laiku ar faktisko atstādināšanu no amata, jo abos gadījumos Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus.
Ģenerāladvokāta atzinumus nav saistošs ES Tiesai, tomēr vairumā gadījumu tiesnešu lēmums sakrīt ar ģenerāladvokāta sniegto analīzi.
Šī ir pirmā reize, kad ES Tiesa izskata lietu par kādas dalībvalsts centrālās bankas vadītāja atstādināšanas pamatotību. Tādēļ faktiski šādi tiek radīts precedents arī turpmākajiem gadījumiem.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Martinsons vēlāk tika atbrīvots, un viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesniegumapret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Iepriekš tika pieļauts, ka aktīvāka virzība procesā varētu notikt līdz 2018. gada beigām.
