Tieši trešdien nesen ieceltajai Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas dienesta jeb Kontroles vadītājai Ilzei Znotiņai Strasbūrā ir jāmēģina pārliecināt pārējo 33 valstu kolēģus par Latvijas panākumiem cīņa ar finanšu noziegumiem. Viņa pārstāv Latviju starptautiskajā ekspertu komitejā, kas pazīstama zem nosaukuma “Moneyval”.
Kuluāros tiek pausts satraukums, ka atzinums būs visai kritisks un var ietekmēt pat Latvijas starptautisko kredītreitingu.
Znotiņa uzskata, ka viņas rīcībā ir vairāki labi argumenti.
“Protams, ka viena no tēmām ir tas, vai mēs vispār saprotam, kādi ir mūsu riski, cik lieli ir riski un kā mēs ar to cīnāmies. Vai ir politiķu iesaistīšanās, valdības un attiecīgo institūciju iesaistīšanās. Es domāju, ka tur mums ir ļoti labi argumenti, jo tā patiešām ir valdības prioritāte šobrīd. Un visas iesaistītās iestādes, tostarp Kontroles dienests, visciešākajā fokusā tur šo jautājumu,” norādīja Znotiņa.
Bet jau tagad ir saprotams, ka Latvijā ir vēl daudz darāmā, un nevarētu teikt, ka pie mums viss būtu kārtībā. Tādēļ ziņojums, visticamāk, būs visai kritisks.
Tomēr Znotiņa noraida spekulācijas, ka pret Latviju tiek izvirzītas negodīgas prasības, no kuru pildīšanas citas valstis var izvairīties.
“Es domāju, ka es teiktu: “Beidziet spekulēt”. Tā ir pilnīga spekulācija mazinformētai publikai. Šādas pārbaudes notiek attiecībā pret visām valstīm. Visas citas attīstītās valstis, kas grib būt tajā finanšu tirgū, kur mēs esam, un grib izmantot ASV dolārus kā maksājumu līdzekli, nevis juaņas vai kādus citus maksājumu līdzekļus, ir spiestas pakļauties šādām pārbaudēm,” norādīja Znotiņa.
“Līdz ar to, jā, Latvijai ir jāsaglabā pašcieņa, bet Latvijai ir arī godprātīgi jāpilda normas, kurām mēs esam pakļāvušies, kad mēs iestājāmies šajā starptautiskajās organizācijās,” uzsvēra Znotiņa.
Tomēr zināmas bažas par selektīvu pieeju paliek. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš vēl nesen Eiropas Parlamentā norādīja, ka ārvalstu klientu nauda no Latvijas finanšu sektora aizplūdīs nevis uz bijušām PSRS valstīm, bet gan citur Eiropā. To atzīmē arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
“Nevar tā vienkārši paņemt Latvijas pozīciju vai Igaunijā kā bija situācija ar “Danske Bank”. Tā situācija ir daudz sistēmiskāka. Caur Eiropas finanšu sektoru tiek mazgāta nauda – patīk vai nepatīk. Un ne tikai caur vienu vai divām valstīm, bet daudz lielākā līmenī,” pauda Zīle.
Arī Eiropas Parlamentā ir izveidota īpaša komiteja, kas pēta naudas atmazgāšanas jautājumus. Zīle ir tās priekšsēdētāja vietnieks un tādēļ kopā ar pārējiem deputātiem augusta beigās brauks uz Rīgu, lai klātienē iepazītos ar situāciju mūsu valstī. Zīle saka, ka viņš vēlas izmantot šo braucienu, lai parādītu, cik daudz mūsu valsts pēdējā laikā ir izdarījusi, lai apkarotu naudas atmazgāšanu, un mudinātu spiest uz pārējām dalībvalstīm rīkoties tāpat.
