Vēl nesen finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pēc Latvijas 2019. gada valsts budžeta rāmja apstiprināšanas valdībā sacīja, ka Latvijas šā gada budžets tiek veidots, pieņemot, ka Latvijas ekonomika šajā gadā pieaugs par 3%. Tagad IKP pieauguma prognoze paaugstināta – Latvijas ekonomika šogad salīdzināmās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem pieaugs par 3,2% jeb par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā lēsts iepriekš.
FM ar iepriekšējo prognozi par IKP pieaugumu 2019. gadā nāca klajā pērn septembrī. IKP pieauguma prognoze mainīta, ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018. gadā. Tā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, skaidro ministrijā.
"Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Savukārt 2019. gadā, ES fondu līdzekļu ieplūdei stabilizējoties sasniegtajā līmenī un nedaudz vājinoties pieprasījumam ārējos tirgos, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi kļūs mērenāki," skaidro FM.
Ministrijas prognoze par Latvijas IKP izaugsmi 2020. un 2021. gadā nav mainīta – valsts ekonomika pieaugs par attiecīgi 3% un 2,9%. IKP izaugsme 2,9% apmērā tiek lēsta arī 2022. gadā.
FM norāda, ka, investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu 7,7% pieaugumu, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku 2019. gadā ar 4,3% pieaugumu izvirzīsies privātais patēriņš. To veicinās spēcīgi augošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī bezdarba kritums un augošā nodarbinātība. Eksporta pieauguma tempi savukārt sagaidāmi salīdzinoši mēreni 3,2% apmērā. To noteiks ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās pasaulē un Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Ministrijā lēš, ka līdz ar sasniegto straujo ekonomikas izaugsmi, turpināsies spēcīgs darba samaksas pieaugums. Tas gan būs nedaudz mazāks nekā 2018. gadā, kad darba samaksas kāpumu vēl papildus ietekmēja būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums.
Pēc FM prognozēm mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā palielināsies par 6,5%, sasniedzot 1069 eiro. Nākamajā gadā darba samaksas pieaugums kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 5,5%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm darba samaksas pieauguma prognoze 2019. gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem, bet 2020. gadam nav mainīta.
Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm, bezdarba līmenis 2019. gadā saruks līdz 7%, salīdzinot ar 7,4% provizoriski 2018. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2019. gadam ir pazemināta par 0,4 procentpunktiem un 2020. gadam par 0,5 procentpunktiem.
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2019. gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī un pēc FM prognozēm būs 2,5%. Inflācijas saglabāšanos pagājušā gada līmenī noteiks augstāks komunālo pakalpojumu un pārtikas cenu pieaugums, kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt degvielas cenu pieaugums kļūs lēnāks. 2020. gadā inflācija pazemināsies līdz 2,2%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2019. un 2020. gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2022. gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2%.
FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir vairāk lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar iespējamu straujāku izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomiskās izaugsmes būtisku palēnināšanās un finanšu risku pieaugumu Itālijā.
No iekšējiem riskiem Latvijas ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un nepietiekamās investīcijas ražojošajās nozarēs, potenciāli vājinot ekonomikas izaugsmes tempus. Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs, kur 2019. gadā, visticamāk, vairs neizdosies atkārtot pērnā gada sniegumu.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka pērn beigās paaugstināja Latvijas IKP pieauguma prognozes, lēšot, ka izaugsmes temps šogad būs 3,5%. Iepriekš tas lēsts 3% apmērā. Centrālā banka prognozēja, ka cenas šogad pieaugs par 2,9%.
