Viena no būtiskākajām izmaiņām nodokļu reformu paketē skar pašnodarbinātos un autoratlīdzību saņēmējus. Tiem nāktos savu vecumdienu uzkrājumu nodrošināšanai veikt obligātas iemaksas trešajā pensiju līmenī. To vietā tagad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rosina naudu ieskaitīt pirmajā pensiju līmenī. Šim priekšlikumam gan iebilst Labklājības ministrija, tāpēc par šo priekšlikumu vēl gaidāmas diskusijas.
Savukārt, lai izvairītos no nodokļu optimizācijas centieniem, Ekonomikas ministrija tagad rosina noteikt, ka mikrouzņēmuma režīmā cilvēks varēs strādāt tikai vienā uzņēmumā. Arī par šo jautājumu vēl gaidāmas diskusijas, jo iepriekš valdība lēma samazināt apgrozījuma līmeni, ar kādu var strādāt mikrouzņēmums.
Tikmēr daudz straujāks kāpums gaidāms alkoholam un cigaretēm. Par to Finanšu ministrija izšķīrusies pašā finiša taisnē.
Ministrijas priekšlikums paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 78,7 eiro par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.
Akcīzes nodokli alum iecerēts kāpināt līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu iepriekš plānoto 5,6 eiro vietā.
Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.
Iepriekš akcīzes nodokļa likmi cigaretēm bija plānots celt par 5,5% - no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.
Savukārt vīna akcīzes nodokli bija iecerēts celt par 18% - no esošajiem 78 eiro par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum pieaugtu par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem Saeima konceptuāli atbalstīja akcīzes celšanu par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro, savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
“Labākajā gadījumā mēs ieņemsim tikpat, cik šobrīd, pat mazāk, jo tirgus kritīsies nevis par 12%, bet visiem 25%. Igaunijas tirgu mēs noteikti zaudēsim, jo igauņiem nebūs izdevīgi braukt uz Latviju,” par ieceri brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
“Papildus tam ir risks nelegālajam tirgum, kas šobrīd jau pēc Slimību profilakses centra datiem ir 25% [..] No šī tirgus zaudējuma, ko mēs zaudējam 25%, mēs zaudēsim 24 miljonus no pievienotās vērtības nodokļa,” pauda Vītols.
Finanšu ministrijā šo soli skaidro ar atbalsta nepieciešamību sabiedriskā labuma organizācijām. Sabiedriskās organizācijas pauž bažas, ka pēc jaunās nodokļu reformas būtiski samazināsies uzņēmumu ziedotāju skaits, kas līdz šim varēja saņemt atlaides daudz lielākā apjomā.
“Finanšu ministrija savukārt ir piedāvājusi palielināt akcīzi tādā apjomā, kā bija 2019. gadā 2018. gadā, tas ir kā kompensācijas pasākums citam priekšlikumam – par lielāku atbalstu ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Ir piedāvāts piemērot atvieglojumu par ziedojuma daļu 75% apmērā un 20% no kopējās nodokļu summas. Šis ir pasākums, kas rada negatīvu ietekmi, tāpēc tiek piedāvāti kompensācijas pasākumi,” skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Kopumā no teju 350 priekšlikumiem visvairāk ir iesniegušas opozīcijas partijas, piedāvājot vēl būtiskākus grozījumus nodokļu reformā. Iesniegtos priekšlikumus paredzēts vērtēt gan Saeimā, gan valdībā. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), lai arī oficiāli atrodas atvaļinājumā, valdības sēdē un Saeimas sēdē piedalīsies, pārtraucot uz divām dienām vasaras atpūtu.
