Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka starptautiskajā praksē izmanto plašāku nodokļu atvieglojumu apzīmējumu "nodokļu izdevumi", kas samazina vai atliek nodokļu nomaksu salīdzinoši šauram nodokļu maksātāju lokam. Tāpat nodokļu izdevumi ir arī valsts nesaņemtie ienākumi nodokļa atvieglojumu pastāvēšanas dēļ.
FM norādīja, ka nodokļu izdevumiem var būt dažādas formas, piemēram, izņēmumi ar nodokli apliekamajā bāzē, samazinātas nodokļu likmes, nodokļu "brīvdienas", speciālās ekonomikas zonas, atlikts nodokļu maksājums u.c.
Pēc FM pārstāvju paustā, nodokļu atvieglojumi jeb valsts negūtie ieņēmumi kopumā gadā vidēji veido aptuveni, 2,5 miljardus eiro, kas ir apmēram trešdaļa no nodokļu ieņēmumiem.
Kā būtiskākos nodokļu atvieglojumus FM pārstāvji minēja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un dažādus sociāla rakstura atvieglojumus iedzīvotājiem.
Pēc FM aplēsēm, IIN atvieglojumi gadā veido 900 miljonus eiro jeb apmēram pusi no visiem IIN ieņēmumiem, kā arī PVN atvieglojumi veido apmēram 900 miljonus eiro, kas ir trešdaļa no visiem PVN ieņēmumiem. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi veido apmēram 300 miljonus eiro jeb 75% no visiem UIN ieņēmumiem, bet dabas resursu nodokļa (DRN) atvieglojumi veido apmēram 200 miljonus eiro, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā kopējie DRN ieņēmumi.
Vienlaikus no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) teorētiski negūtais nodokļu ieņēmumu apmērs veido apmēram 147,1 miljonu eiro, kas ir 179,1% no kopējiem MUN ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa atvieglojumi veido apmēram 146 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar citiem atvieglojumiem, nav daudz - 16% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi veido apmēram 16 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar citiem atvieglojumiem, ir 7%, bet tiem ir tendence pieaugt.
Kopumā lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2017.gadā bija IIN un PVN atvieglojumi - attiecīgi 33,4% un 33,3% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa piešķirti sociālā rakstura atvieglojumiem - 68% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra. Investīciju veicināšanai piešķirti 15,7% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra, bet dabas resursu aizsardzībai - 8,2% un lauksaimniecībai - 2,6%.
Ministrijā norādīja, ka 2017.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,54 miljardi eiro, kas ir gandrīz puse jeb 45% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem, un 9,49% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
FM atzina, ka pēdējo gadu laikā bija tendence pieaugt kopējam atvieglojumu apmēram, bet 2017.gadā apmērs ir samazinājies par 5% un arī īpatsvars pret IKP un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir nedaudz samazinājies, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu atvieglojumu izmantošanas intensitāte un nodokļu politikas izmaiņas.
Tomēr ministrijas ieskatā, turpmāk būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus, kā arī vērtēt nodokļu atvieglojumu kopējā apmēru attiecībā pret IKP. Tāpat, ieviešot jaunus atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī izvērtēt un atteikties no mazāk efektīviem nodokļu atvieglojumiem.
